Kā attīstās vēža šūnas?

Vēža sākumpunkts ir ģenētiskais materiāls. Kad šūnas vairojas, ģenētiskā materiāla nesējiem (gēniem) ir jāpārnes uz meitas šūnām pilnīgi, nebojātiem un bez defektiem. Pretējā gadījumā meitas šūna var tikt pārveidota un šādā veidā veidoties vēža šūnas. Tomēr daudzi apstākļi var izraisīt DNS bojājumus:

• augstas enerģijas starojums, piemēram, UV starojums,
• Saskare ar ķīmiskām vielām,
• agresīvas molekulas, piemēram, radikāļi, kas oksidējoties var bojāt šūnas audus,
• DNS kļūdas šūnu pavairošanas laikā, kuru rezultātā rodas kļūdaina ģenētiskā informācija,
• Ģenētiskās kļūdas, kas nejauši rodas šūnu metabolisma vai šūnu dalīšanās laikā,
• inficēšanās ar onkovīriem palielina risku saslimt ar noteiktām vēža formām.

Kas ir mutācijas?

Lai gan mazākas šūnas var labot ģenētiskos bojājumus, izmantojot to labošanas mehānismu, dažkārt šie bojājumi tomēr var tikt nodoti meitas šūnām šūnu dalīšanās laikā. Ja tā rezultātā DNS mainās neatgriezeniski, ārsti to sauc par mutāciju. Ja mutāciju ir pārāk daudz, veselās šūnas stimulē procesu, kura rezultātā mutācijas iet bojā. Šo procesu sauc arī par apoptozi, un tas novērš nopietnu ģenētisko bojājumu pārnešanu uz meitas šūnām.

Kā mutācijas var izraisīt vēža gēnu veidošanos?

Laika gaitā šūnā DNS uzkrājas arvien vairāk mutāciju. Tas var izraisīt informācijas zudumu vai atkārtotu pārveidi. Ja šie procesi ietekmē ģenētiskā materiāla daļas, kas regulē šūnu augšanu un dalīšanos, var attīstīties vēzis. Tas ir iespējams arī inficējoties ar onkovīriem. Šajā gadījumā onkovīrusi ievieš jaunu ģenētisko materiālu saimnieka šūnas esošajā ģenētiskajā materiālā un maina to, tādējādi labdabīgās šūnas var pārveidoties par audzēja šūnām.

Daži no šiem vīrusiem aktivizē kancerogēnos gēnus, kas jau ir saimnieka šūnā. Izšķiroša nozīme šajā procesā ir šādām trim gēnu ģimenēm:

• Vēža prekursoru gēni: tie ietver tā sauktos proto-onkogēnus jeb vēža gēnus (onkogēnus), kas veicina šūnu augšanu,
• Audzēju nomācošie gēni: tie ietver tā sauktos audzēju nomācošos gēnus, kas nomāc šūnu augšanu
• Labošanas gēni, kas labo ģenētiskā materiāla bojājumus.

Gan vēža prekursoru gēni, gan audzēju nomācošie gēni ir atbildīgi par lielu daļu nekontrolētas audzēju šūnu proliferācijas. Mutāciju iespējamība šajos gēnu veidos palielinās līdz ar vecumu, tāpēc, pieaugot vecumam, palielinās arī risks saslimt ar vēzi.

Kā attīstās audzējs?

Lai attīstītos audzējs, šūnā ir nepieciešams vismaz pusducis izmaiņu augšanu kontrolējošos gēnos. Dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgas gēnu izmaiņu kombinācijas. Katra gēnu izmaiņa piešķir atsevišķām vēža šūnām arī ļoti īpašas īpašības un spējas. Šā iemesla dēļ vēža šūnas var būt ļoti atšķirīgas pēc būtības, un vēža ārstēšanai vienmēr ir nepieciešamas ļoti atšķirīgas ārstēšanas metodes. Kamēr dažas vēža šūnas aug ļoti ātri un agresīvi, citas vēža šūnas attīstās ļoti lēni un parasti slepeni. Tādējādi var gadīties, ka vēzi diagnosticē tikai pēc gadiem.

Kā attīstās vēža šūnas? - Kopsavilkums

Vēža šūnas attīstās, normālām ķermeņa šūnām pārveidojoties par audzēja šūnām. Tas notiek, bojājot šūnu ģenētisko materiālu vai kļūdas dēļ, nolasot ģenētisko informāciju. Taču inficēšanās ar onkovīriem, piemēram, hepatīta vīrusiem, arī palielina vēža risku. Vēža attīstības laikā audzēja šūnas nekontrolēti vairojas un var ieaugt veselos audos, kā arī nemirst, lai gan tām tas būtu jādara. Turklāt audzēja šūnas var atstāt savu vietu audos. Tad ārsti runā par metastāzēm.