Ievads par aflatoksīnu un frekvences terapiju
Aflatoksīni ir toksiskas vielas, ko rada dažu veidu pelējumi, jo īpaši Aspergillus flavus un Aspergillus parasiticus.
Šie mikotoksīni ir pasaulē pazīstami kā nozīmīgi pārtikas un dzīvnieku barības piesārņotāji.
To atklāšana aizsākās 1960. gadu sākumā, kad tos pirmo reizi konstatēja zemesriekstos, kas izraisīja masveida dzīvnieku saindēšanās uzliesmojumu.
Definīcija un īpašības
Aflatoksīni pieder ķīmisko vielu grupai, ko dēvē par mikotoksīniem.
Šie savienojumi ir ne tikai karstumizturīgi, bet arī ķīmiski stabili, tāpēc tos ir grūti izvadīt no piesārņotas pārtikas.
Pastāv dažādi aflatoksīnu veidi, no kuriem svarīgākie ir aflatoksīns B1, B2, G1 un G2.
No tiem aflatoksīns B1 ir visizplatītākais un arī vistoksiskākais.
Infekcija un izplatība
Infekcija ar aflatoksīniem galvenokārt notiek, lietojot inficētu pārtiku.
Visbiežāk skartie pārtikas produkti ir rieksti, kukurūza, rīsi un garšvielas.
Tomēr, lietojot inficētu barību, var tikt ietekmēti arī dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, piens un gaļa.
Aflatoksīnu izplatību veicina silti un mitri apstākļi, piemēram, tādi, kādi ir tropu un subtropu reģionos.
Nozīme veselībai
Aflatoksīni ir ļoti bīstami cilvēkiem.
To uzņemšana uzturā var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas veselības problēmas.
Akūta saindēšanās, kas pazīstama arī kā aflatoksikoze, var izraisīt aknu bojājumus un sliktākajā gadījumā - nāvi.
Hroniska iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu aknu vēža un citu nopietnu slimību risku .
Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) ir klasificējusi aflatoksīnu B1 kā kancerogēnu cilvēkam.
Turpmākajās nodaļās mēs padziļināti aplūkosim aflatoksīnu avotus un izplatību, ar tiem saistītos riskus veselībai, kā arī metodes šo bīstamo vielu atklāšanai un regulēšanai.
Aflatoksīnu avoti un sastopamība
Aflatoksīni ir sastopami dažādos pārtikas produktos un ir globāla problēma, jo īpaši jaunattīstības un jaunajās industrializētajās valstīs.
Galvenie aflatoksīnu piesārņojuma avoti ir lauksaimniecības produkti, kas inficēti ar Aspergillus flavus un Aspergillus parasiticus pelējuma sugām.
Šīs pelējuma sēnes īpaši labi attīstās siltā un mitrā klimatā, kas veicina piesārņojumu tropu un subtropu reģionos.
Bieži skartie pārtikas produkti
Visbiežāk skartie pārtikas produkti ir rieksti, īpaši zemesrieksti un pistācijas, kā arī graudaugi, piemēram, kukurūza un rīsi.
Šo produktu uzturvielu sastāva un uzglabāšanas apstākļu dēļ tie ir ideāla vide pelējuma sēnīšu attīstībai.
Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem aflatoksīni ietekmē līdz pat 25 % no pasaules ražas, un tam ir būtiska ekonomiskā ietekme.
Arī garšvielas, jo īpaši papriku un piparus, bieži ietekmē aflatoksīni.
Šo produktu žāvēšanas un uzglabāšanas process var veicināt Aspergillus pelējumu augšanu.
Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, pienu un gaļu, piesārņojums var notikt netieši, ja dzīvnieki patērē piesārņotu barību.
Pētījumi liecina, ka aflatoksīnu M1, kas ir aflatoksīna B1 metabolīts, var konstatēt to slaucamo govju pienā, kuras ēdušas piesārņotu barību.
Vides faktori un uzglabāšanas apstākļi
Aflatoksīnu izplatību ietekmē dažādi vides faktori.
Augsta temperatūra un mitrums nodrošina optimālus apstākļus Aspergillus pelējumu augšanai.
Arī nepareiza uzglabāšana, piemēram, nepietiekama ventilācija un augsts mitruma līmenis, var veicināt aflatoksīnu veidošanos.
Pretorijas Universitātes veiktais pētījums liecina, ka pareiza produktu žāvēšana un uzglabāšana ir izšķirošs faktors, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojuma risku.
Lai izstrādātu efektīvus profilakses un kontroles pasākumus, ir ļoti svarīgi zināt aflatoksīnu avotus un izplatību.
Turpmākajās nodaļās mēs pētīsim ar aflatoksīnu iedarbību saistītos riskus veselībai un metodes šo bīstamo vielu noteikšanai un regulēšanai.
Ar aflatoksīnu iedarbību saistītie riski veselībai
Ar aflatoksīnu iedarbību saistītie veselības riski ir ievērojami un dažādi.
Šie toksiskie savienojumi var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas veselības problēmas, kas atšķiras atkarībā no iedarbības devas un ilguma.
Akūts risks veselībai
Akūta aflatoksikoze rodas, ja cilvēks īsā laika periodā uzņem lielu aflatoksīnu devu.
Simptomi ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un reibonis. Smagos gadījumos var rasties akūti aknu bojājumi, dzelte un pat nāve.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumu akūti aflatoksikozes uzliesmojumi ir reģistrēti tādās valstīs kā Kenija un Indija, kur ir plaši izplatīti nedroši uzglabāšanas apstākļi un pārtikas uzraudzības trūkums.
Hronisks risks veselībai
Hroniska aflatoksīnu iedarbība pat nelielos daudzumos rada ievērojamu risku veselībai.
Ilgstoša to uzņemšana var izraisīt smagus aknu bojājumus un ievērojami palielināt aknu vēža risku.
Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) aflatoksīnu B1 klasificē kā 1. grupas kancerogēnu, kas nozīmē, ka tas ir kancerogēns cilvēkiem.
ASV Nacionālā veselības institūta (NIH) veikts pētījums liecina, ka hroniska aflatoksīna iedarbība var arī vājināt imūnsistēmu un palielināt uzņēmību pret infekcijas slimībām.
Ietekme uz bērniem un grūtniecēm
Īpaši apdraudēti ir bērni un grūtnieces.
Bērniem, kas uzņem aflatoksīnus, var rasties augšanas aizkavēšanās un attīstības traucējumi.
Ganā veikts pētījums liecina, ka aflatoksīnu iedarbībai pakļautajiem bērniem bija ievērojami zemāki augšanas rādītāji.
Attiecībā uz grūtniecēm pastāv risks, ka aflatoksīni var kaitēt auglim un izraisīt spontāno abortu vai iedzimtus defektus. Ar aflatoksīnu iedarbību saistītie riski veselībai uzsver nepieciešamību pēc stingras uzraudzības un kontroles pasākumiem.
Turpmākajās sadaļās mēs aplūkosim metodes šo bīstamo vielu noteikšanai un regulēšanai, kā arī stratēģijas piesārņojuma novēršanai un mazināšanai.
Aflatoksīnu noteikšana un mērīšana pārtikā
Aflatoksīnu noteikšana un mērīšana pārtikā ir būtisks solis pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā.
Lai precīzi noteiktu un kvantitatīvi noteiktu aflatoksīnu piesārņojumu, ir pieejamas dažādas analītiskās metodes.
Šīs metodes ir ļoti svarīgas, lai pārbaudītu atbilstību tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem un samazinātu veselības apdraudējumu.
Analītiskās metodes
Aflatoksīnu analīzei visizplatītākās metodes ir augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfija (HPLC) un enzīmu imūnsorbenta analīze (ELISA).
HPLC metodei ir raksturīga augsta precizitāte un jutība.
Tā ļauj atdalīt un identificēt dažādus aflatoksīnu veidus, tostarp aflatoksīnu B1, B2, G1 un G2.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumā uzsvērta HPLC uzticamība aflatoksīnu noteikšanā riekstos un labībā. ELISA testi ir lētāka un ātrāka alternatīva HPLC.
Šajos testos specifisku aflatoksīnu noteikšanai izmanto antivielas.
Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) pētījumu ELISA testi ir īpaši noderīgi, lai īsā laika posmā kontrolētu lielu skaitu paraugu.
Mobilās un pārnēsājamās ierīces
Papildus laboratorijas metodēm arvien lielāku nozīmi iegūst mobilās un pārnēsājamās ierīces aflatoksīnu noteikšanai.
Šīs ierīces ļauj veikt ātru analīzi uz vietas, kas ir īpaši izdevīgi lauksaimniecības darbībās un pārtikas kontrolē.
Viens no piemēriem ir sānu plūsmas imūnanalīze, kas nodrošina rezultātus tikai dažu minūšu laikā un kam nav nepieciešams plašs laboratorijas aprīkojums.
Validācija un kvalitātes nodrošināšana
Analītisko metožu validācija ir būtiska, lai nodrošinātu precīzus un uzticamus rezultātus.
Starptautiskajos standartos, piemēram, ISO 17025, ir noteiktas prasības testēšanas laboratorijām, lai nodrošinātu testu rezultātu kvalitāti un konsekvenci.
Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) pētījumā uzsvērta ierīču metodiskas validācijas un regulāras kalibrēšanas nozīme.
Precīza aflatoksīnu noteikšana un mērīšana pārtikā ir pamats efektīviem uzraudzības un kontroles pasākumiem.
Nākamajā nodaļā mēs sīkāk aplūkosim regulatīvos standartus un vadlīnijas Vācijā.
Regulatīvie standarti un vadlīnijas Vācijā
Vācijā ir stingri reglamentējošie standarti un vadlīnijas aflatoksīnu kontrolei pārtikā.
Šie pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu pārtikas piesārņojumu.
Tiesību aktos noteiktie ierobežojumi
Juridiskais pamats aflatoksīnu kontrolei pārtikā ir noteikts Eiropas Savienības Regulā (EK) Nr. 1881/2006.
Šī regula nosaka maksimāli pieļaujamo aflatoksīnu daudzumu dažādās pārtikas kategorijās.
Piemēram, aflatoksīna B1 robežvērtība zemesriekstos, kas paredzēti tiešam patēriņam, ir 2 μg/kg. Aflatoksīnu B1, B2, G1 un G2 summas robežvērtība ir 4 μg/kg.
Uzraudzības programmas
Federālo zemju pārtikas uzraudzības iestādes regulāri veic aflatoksīnu piesārņojuma uzraudzību.
Šīs iestādes ņem paraugus no mazumtirgotājiem un importētājiem un analizē tos aflatoksīnu noteikšanai.
Saskaņā ar Federālā patērētāju aizsardzības un pārtikas nekaitīguma biroja (BVL) sniegto informāciju šo uzraudzības programmu rezultāti ir izšķiroši, lai novērtētu pārtikas nekaitīgumu un uzsāktu pasākumus gadījumā, ja tiek pārsniegtas robežvērtības.
Importa kontrole
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī importa kontrolei no trešām valstīm, jo īpaši no reģioniem ar augstu aflatoksīnu piesārņojuma risku.
Uz tādiem produktiem kā rieksti, garšvielas un žāvēti augļi attiecas stingra importa kontrole.
Šī kontrole ietver dokumentu pārbaudes, kā arī fiziskas pārbaudes un laboratorijas analīzes.
Pasākumi, ja ir pārsniegti ierobežojumi
Ja tiek pārsniegti aflatoksīnu pieļaujamie daudzumi, pārtikas uzņēmumiem ir pienākums nekavējoties rīkoties.
Šie pasākumi var ietvert skarto produktu atsaukšanu, izņemšanu no tirgus un patērētāju informēšanu.
Šo pasākumu ievērošanu uzrauga un nodrošina to izpildi kompetentās iestādes.
Pētniecība un turpmākā attīstība
Lai vēl vairāk samazinātu piesārņojuma risku, Vācijas valdība veicina pētniecību aflatoksīnu apkarošanas jomā.
Tādu projektu kā "MycoSafe-South" mērķis ir izstrādāt inovatīvas metodes mikotoksīnu samazināšanai pārtikā un dzīvnieku barībā un uzlabot drošību visā pārtikas apritē. Stingrajiem regulatīvajiem standartiem un pastāvīgajiem uzraudzības pasākumiem Vācijā ir būtiska nozīme, lai samazinātu aflatoksīnu iedarbību uz sabiedrību un nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.
Aflatoksīnu piesārņojuma novēršanas un mazināšanas stratēģijas
Lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un mazinātu veselības apdraudējumu, ļoti svarīga ir aflatoksīnu piesārņojuma kontrole un novēršana. Lai samazinātu piesārņojumu visā pārtikas ķēdē, var efektīvi izmantot dažādas stratēģijas.
laba lauksaimniecības prakse
Būtisks solis aflatoksīnu samazināšanā sākas jau uz lauka.
Labas lauksaimniecības prakses (GAP) īstenošana ietver rezistentu augu šķirņu izvēli, pareizu augseku un bioloģiskās kontroles līdzekļu, piemēram, antagonistu pelējumu, kas kavē Aspergillus sugu augšanu, izmantošanu.
Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pētījums liecina, ka GAP izmantošana var samazināt aflatoksīnu piesārņojumu līdz pat 80 %.
optimizēti ražas novākšanas un uzglabāšanas apstākļi
pēc ražas novākšanas ļoti svarīga ir pareiza produktu žāvēšana un uzglabāšana.
Lai novērstu pelējuma veidošanos, mitrums jāsamazina līdz minimumam. Mehāniskā žāvēšana un ventilācijas sistēmu izmantošana palīdz saglabāt zemu mitruma līmeni noliktavās.
Saskaņā ar Pretorijas Universitātes pētījumu optimālu uzglabāšanas apstākļu uzturēšana var ievērojami samazināt piesārņojuma līmeni.
Bioloģiskie un ķīmiskie pasākumi
Daudzsološas ir bioloģiskās metodes, piemēram, netoksisku Aspergillus celmu izmantošana, kas darbojas kā toksisko celmu konkurenti.
Arī ķīmiskā apstrāde, piemēram, ozona vai organisko skābju izmantošana, var kavēt pelējumu augšanu un aflatoksīnu veidošanos.
Starptautiskā Tropu lauksaimniecības institūta (IITA) pētījumā uzsvērta šo metožu efektivitāte.
Uzraudzība un apmācība
Regulāra lauksaimnieku un pārtikas ražotāju uzraudzība un apmācība ir būtiski profilakses elementi.
Ar apmācības palīdzību pārtikas apritē iesaistītās puses var izglītot par aflatoksīnu risku un profilakses metodēm. tādas programmas kā "MycoSafe-South" atbalsta lauksaimniekus riska zonās, izmantojot apmācību un tehnisko palīdzību.
Patērētāju izglītošana
Visbeidzot, svarīga nozīme ir arī patērētāju izglītošanai.
Informēti patērētāji var veicināt aflatoksīnu piesārņojuma samazināšanu, iegādājoties sertificētus un pārbaudītus produktus.
Kampaņas un informācijas programmas var palīdzēt palielināt informētību par aflatoksīnu bīstamību. Šo stratēģiju kombinācija var efektīvi samazināt aflatoksīnu iedarbību, tādējādi nodrošinot drošāku pārtikas piegādi un labākus veselības rezultātus.
Bibliogrāfija:
https://flexikon.doccheck.com/de/Aflatoxin
https://de.wikipedia.org/wiki/Aflatoxine
https:// www.laves.niedersachsen.de/startseite/lebensmittel/ruckstande_verunreingungen/ aflatoksīnu saturs dažādos pārtikas produktos-134526.html
https://www.lgl.bayern.de/ food/chemistry/mould toxins/aflatoxins/index.htm
https://www.ages.at/mensch/ ernaehrung-lebensmittel/rueckstaende-kontaminanten-von-a-bis-z/aflatoksīns
https:// www.efsa.europa.eu/de/topics/topic/aflatoxins-food
https://utopia.de/ratgeber/aflatoxin-wiedas- fungal-poison-in-food-caught/
https://www.knauer.net/de/Lebensmittelanalyse-mit-HPLC/ mikotoksīnu un aflatoksīnu analīze
Kļūt par biedru tagad
Kā biedrs jūs saņemsiet papildu informāciju un biežāko informāciju par šo tēmu! Pieejiet šeit!
