Audzēju cēloņi

Audzēji, tā sauktie ķermeņa audu audzēji, var būt labdabīgi vai ļaundabīgi. Nespeciālistu valodā ļaundabīgos audzējus sauc par vēzi, lai gan šis termins ietver daudzas dažādas slimības. Visiem vēža veidiem ir kopīgs tas, ka organisma šūnas mainās (deģenerējas) un nekontrolēti aug. Tas iznīcina audus audzēja tuvumā. Taču vēzis var arī izplatīties pa visu ķermeni, veidojoties tā sauktajām metastāzēm. Bet kā audzēji vispār var veidoties?

Kā attīstās vēža šūnas?

Līdz šim ārsti nav spējuši skaidri izskaidrot, kā veselas ķermeņa šūnas kļūst par vēža šūnām. Tomēr viņi ir pārliecināti, ka audzēja šūnu veidošanās procesā liela nozīme ir izmainītam ģenētiskajam materiālam iepriekš veselā šūnā vai kļūdām šūnu dalīšanās procesā. Lai izprastu pēdējo, ir jāsaprot, kā notiek šūnu dalīšanās. Šūnā atrodas ģenētiskais materiāls, t. i., visa svarīgākā informācija par funkciju un izskatu. Šūnas dalīšanās laikā šūnā esošā ģenētiskā informācija dubultojas un tiek sadalīta divās meitas šūnās. Ja dalīšanās laikā rodas kļūdas, rodas bojāta meitas šūna. Šo bojāto meitas šūnu (potenciālo vēža šūnu) kontrolē organisma imūnsistēma un vajadzības gadījumā iznīcina, lai novērstu turpmāku šūnu dalīšanos. Ja šī pašiznīcināšanās nenotiek, piemēram, pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu, potenciālā vēža šūna var turpināt dalīties un vairoties. Laika gaitā attīstās labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs.

Ar ko veselas šūnas atšķiras no vēža šūnām?

Atšķirībā no veselām ķermeņa šūnām vēža šūnas organismā nepilda nekādas funkcijas. Tā vietā tās atšķiras no normālām šūnām ar to, kā tās dalās un aug, novecojot un mirstot uzvedas citādi nekā veselās šūnas, kā arī var apmesties citu audu šūnās un turpināt tajās augt (metastāzes).

Kāda loma vēža attīstībā ir onkogēniem un atjaunošanās gēniem?

Onkogēni, audzēju nomācošie gēni un atjaunošanās gēni ir sastopami arī veselās ķermeņa šūnās un nosaka šūnu augšanu un nobriešanu. Onkogēni veicina šūnu augšanu, savukārt audzēju nomācošie gēni nomāc augšanu. Ja onkogēnos vai audzēju nomācošajos gēnos rodas izmaiņas, tā sauktās mutācijas, atjaunošanas gēni parasti var labot bojājumus. Tomēr, ja bojājumus nevar regulēt, šūnu dalīšanās notiek pat tad, ja organismam nav vajadzīgas jaunas šūnas. Tas izraisa nekontrolētu šūnu augšanu, kas savukārt izraisa audu pārpalikumu un var izpausties ārēji kā auglis (audzējs).

Kādi faktori veicina vēža šūnu attīstību?

Jau ir izdevies noteikt dažus riska faktorus, kas veicina patoloģiskas izmaiņas šūnu dalīšanās laikā. Tie cita starpā ir šādi:

• neveselīgs dzīvesveids, t. i., neveselīgs uzturs, kustību trūkums un/vai pārmērīga alkohola un tabakas lietošana,
• kaitīga vides ietekme, piemēram, nepiemēroti gaisa un ūdens apstākļi,
• Vīrusu infekcijas: tās galvenokārt ir cilvēka papilomas vīrusi (HPV), kā arī herpes un adenovīrusi,
• Saskare ar ķīmiskām vai citām kancerogēnām vielām

Papildus šiem riska faktoriem cilvēka organisms dzīves laikā ir pakļauts dažādu vielu iedarbībai, kas var bojāt ģenētisko materiālu. Tāpēc, pieaugot vecumam, palielinās iespēja saslimt ar vēzi.

Audzēju marķieri vēža noteikšanai

Audzēju marķieri ir vielas asinīs, kas vēža klātbūtnes gadījumā asinīs tiek konstatētas lielākā koncentrācijā. Tas ir tāpēc, ka audzēja marķierus ražo vai nu vēža šūnas, vai organisms, reaģējot uz audzēju. Pamatojoties uz attiecīgajiem audzēja marķieriem, ārstējošais ārsts var noteikt, cik tālu vēzis jau ir progresējis, un nozīmēt piemērotu terapiju. Audzēja marķierus var izmantot arī recidīva (atkārtošanās) gadījumā.

Audzēju marķieri ir noteiktas olbaltumvielas, hormoni vai antigēni, kas zināmās robežās sastopami arī veseliem cilvēkiem un kurus var ietekmēt, piemēram, iekaisums. Svarīgākie audzēja marķieri ir šādi:

• AFP (alfa-fetoproteīns): olbaltumviela, ko grūtniecības laikā ražo auglis, bet paaugstināts līmenis var būt arī olnīcu un sēklinieku dzimumšūnu audzēju, aknu audzēju un hepatoblastomas gadījumā
• CA 15-3: galvenokārt veidojas krūts vēža, aknu cirozes un/vai organisma iekaisuma gadījumā
• CA 19-9: to var izmērīt tikai cilvēkiem ar noteiktām asinsgrupām, un tas rodas aizkuņģa dziedzera, aknu, žultsceļu, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzēju gadījumā
• CA 72-4: sastopams kuņģa vēža, noteiktu olnīcu vēža formu un aizkuņģa dziedzera vēža gadījumos
• CA125: norāda uz olnīcu audzēju, bet var palielināties arī grūtniecības laikā
• Kalcitonīns: tiek ražots vairogdziedzerī un var norādīt uz dažiem vairogdziedzera audzējiem
• CEA: to rada resnās vai taisnās zarnas vēzis, kuņģa audzējs, audzējs sievietes krūtī vai plaušās
• hCG (cilvēka horiongonadotropīns): to var ražot sēklinieku vai olnīcu audzēji
• NSE (neiron-specifiskā enolāze ): ir enzīms, kas rodas cukura vielmaiņas laikā un var norādīt uz dažām plaušu vēža formām (bronhu karcinomu)
• PSA (prostatas specifiskais antigēns): tas veidojas prostatā kā cukuru saturošs proteīns un var liecināt par prostatas vēzi, ja tā vērtība ir paaugstināta
• TG (tiroglobulīns ): tas ir vairogdziedzera hormons un var norādīt uz vairogdziedzera vēzi

Kā imūnsistēma reaģē uz audzēja šūnām?

Tā kā audzēja šūnas būtiski atšķiras no veselām šūnām, imūnsistēma spēj atpazīt arī audzēja šūnas un savlaicīgi tās iznīcināt. Arī veseliem cilvēkiem ar neskartu imūnsistēmu tas notiek, attiecīgajam cilvēkam neko nepamanot. Tomēr arī vēža šūnas var izstrādāt izvairīšanās stratēģijas, lai izveidotu atbilstošu imūnsistēmas reakciju un tādējādi apmānīt imūnsistēmu. Tas var notikt, piemēram, audzēja šūnām kļūstot neredzamām imūnsistēmai vai nomācot imūnsistēmas reakciju.