Kas ir barības vada vēzis?
Barība ir muskuļu caurule, kas savieno rīkli un muti ar kuņģi. Barības vada vēzis vienmēr skar caurules iekšējo sienu, tā saukto barības vada gļotādu. Tā sastāv no plakanām šūnām (epitēlija šūnām), kas audzēja veidošanās rezultātā mainās. Ārsti izšķir barības vada adenokarcinomu un plakanšūnu karcinomu. Adenokarcinomu veido gļotādas dziedzera šūnas, un tā skar aptuveni četrus līdz piecus cilvēkus no katriem desmit, kas slimo ar barības vada vēzi. Savukārt plakanšūnu karcinoma veidojas no epitēlija šūnām, un ar to slimo pieci līdz seši cilvēki no desmit, kas slimo ar barības vada vēzi. Barības vada vēzis izpaužas tikai diezgan agrīnā stadijā, piemēram, ar rīšanas grūtībām, tāpēc šī slimība ir īpaši nodevīgs vēzis.
Kas veicina barības vada vēža attīstību?
Smēķēšana, liels alkohola patēriņš un bieža ļoti karstu dzērienu (65 °C vai karstāku) lietošana īpaši veicina barības vada vēža attīstību, jo tie var izraisīt tā saukto refluksa slimību. Skāba kuņģa sula nonāk barības vadā un bojā tā gļotādu. Tomēr barības vada vēža attīstību veicina arī daudzos pārtikas produktos esošo nitrozamīnu lietošana uzturā.
Hroniska grēmas raudzēšana ilgtermiņā veicina arī izmaiņas barības vada apakšējā gala gļotādas šūnās. Tāpat arī aptaukošanās, audzēji mutes un/vai kakla rajonā, apstarošana kakla un/vai krūšu rajonā vai kuņģa ieejas daļēja slēgšana var palielināt barības vada vēža attīstības iespējamību. Tomēr daudzos gadījumos barības vada vēzis rodas arī bez minētajiem riska faktoriem.
Kādi ir barības vada vēža simptomi?
Vairumā gadījumu barības vada vēzis simptomus izraisa tikai progresējošā stadijā. Jo īpaši rīšanas grūtības un bieža rīšana var liecināt par sašaurinātu barības vadu. Tomēr rīšanas grūtības nav nekas neparasts, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Turklāt arī apetītes zudums, svara zudums, kā arī vemšana (arī asiņu) un asinis izkārnījumos (darvaini izkārnījumi) var būt barības vada vēža simptomi. Ja ir aizdomas par barības vada vēzi, jākonsultējas ar gastroenterologu. Viņš specializējas gremošanas trakta slimību ārstēšanā.
Kā diagnosticē barības vada vēzi?
Barības vada vēzis ir reta slimība, kuras skrīnings Vācijā netiek piedāvāts. Tomēr cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts barības vada vēža saslimšanas risks, būtu jākonsultējas ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai viņiem būtu jāveic regulāra barības vada un kuņģa izmeklēšana.
Pacientiem, kuriem ir aizdomas par barības vada vēzi, ārsts vispirms izmeklēs anamnēzi. Pēc tam seko fiziskā izmeklēšana, kuras laikā ārsts pārbauda, vai limfmezgli nav palielināti vai mezgli ir sajūtami. Tā kā barības vadu no ārpuses var pārbaudīt tikai ierobežotā apjomā, parasti tiek veikta barības vada endoskopija. Ja aizdomas apstiprinās, tiek veikti papildu izmeklējumi, lai noteiktu audzēja stadiju. Tie ietver endoskopisko ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, kā arī datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu.
Ja ārstam ir aizdomas, ka vēzis jau ir izplatījies uz balseni vai bronhiem, tiek veikta bronhoskopija vai laringoskopija. Šie izmeklējumi ir līdzīgi gastroskopijai.
Kādas ir izredzes izveseļoties no barības vada vēža?
Tāpat kā citu vēža veidu gadījumā, arī barības vada vēža izveseļošanās izredzes ir atkarīgas no stadijas, kādā audzējs tika diagnosticēts. Tā kā barības vada vēzis parasti tiek atklāts tikai progresējošā stadijā, audzēju ķirurģiski var izoperēt tikai aptuveni 40 procentiem slimnieku. Neraugoties uz uzlabotajām ārstēšanas iespējām, piecu gadu izdzīvošanas rādītājs pēc barības vada vēža diagnosticēšanas ir tikai 15 līdz 20 procenti.
Kā tiek ārstēts barības vada vēzis?
Barības vada vēža ārstēšana ir atkarīga ne tikai no precīzas audzēja atrašanās vietas, bet arī no vēža šūnu izplatības uz citām ķermeņa daļām. Turklāt jāņem vērā pacienta vispārējais veselības stāvoklis un citas slimības.
Piemēram, ja tas ir lokalizēts audzējs, kas aug barības vada gļotādā, parasti pietiek ar endoskopisku ārstēšanu. Ja audzējs ir attīstījies un jau ieaudzis dziļi gļotādā, parasti ir nepieciešama operācija. Šīs operācijas laikā tiek izņemta daļa barības vada un, ja nepieciešams, tiek veikta ķīmijterapija vai staru terapijas un ķīmijterapijas kombinācija. Ja vēzis jau ir metastāzējis, var lietot ķīmijterapiju, staru terapiju vai medikamentus, lai pagarinātu pacienta dzīvi un mazinātu sāpes. Ja pacienta barības vads jau ir tik sašaurināts audzēja dēļ, ka vairs nav iespējams ēst, ārsts var arī izstiept barības vadu (bugienāža). Tas ietver metāla caurulītes (stenta) ievietošanu barības vadā, lai uzturētu brīvu ceļu ēdienam.
Rehabilitācija pēc vēža ārstēšanas
Daudziem pacientiem ar barības vada vēzi pēc veiksmīgas ārstēšanas ir jāturpina regulāri apmeklēt ārstu. Šī vēža ārstēšanas pēcaprūpe kalpo ne tikai tam, lai pietiekami agrīni atklātu jaunu audzēju, bet arī tam, lai atbalstītu pacientu attiecībā uz diētas maiņu, un vajadzības gadījumā var sniegt arī psiholoģisku palīdzību. Slimnieki var izmantot arī mērķtiecīgu rehabilitāciju, kas piedāvā arī atbalstu, lai atgrieztos darbā un ikdienas dzīvē.