Kas ir bazālo šūnu karcinoma?
Bazālo šūnu karcinoma ir gaišs, balts ādas vēzis, kas attīstās no ādas bazālo šūnu slāņa un matu folikulu sakņu apvalkiem. Bazālo šūnu karcinoma visbiežāk sastopama uz galvas un kakla, bet retāk tā var rasties arī uz stumbra, rokām vai kājām. Bazālo šūnu karcinoma ir visizplatītākais ādas vēža veids, kas vidēji vairāk skar vīriešus nekā sievietes.
Lai gan ļaundabīgā melanoma veido metastāzes arī citos orgānos, bazālo šūnu karcinomas gadījumā tas notiek reti. Tomēr bazālo šūnu karcinoma var ieaugt arī apkārtējos audos un ietekmēt kaulus vai skrimšļus. Bazālo šūnu karcinomas mirstības rādītājs ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar melnajiem ādas vēžiem.
Kā attīstās bazālo šūnu karcinoma?
Bazālo šūnu karcinoma attīstās no bazālajām šūnām. Tās ir ādas virsējā slāņa šūnas. Piemēram, UV starojums var izraisīt izmaiņas bazālajās šūnās un izraisīt to nekontrolētu augšanu.
Kādi ir bazālo šūnu karcinomas riska faktori?
Bazālo šūnu karcinomu parasti izraisa gadiem ilga intensīva saules iedarbība, tāpēc, piemēram, cilvēkiem, kuri bieži pakļauti UV starojumam un kuri daudz strādā ārā, ir tendence saslimt ar bazālo šūnu karcinomu. Bazālo šūnu karcinoma īpaši bieži sastopama vietās, kas ir pakļautas lielai saules gaismas iedarbībai, piemēram, deguna, ausu, apakšējās lūpas, kakla vai roku rajonā.
Papildus UV starojumam bazālo šūnu karcinomu var izraisīt arī iedzimta nosliece. Tas īpaši skar cilvēkus ar gaišu ādas tipu. Taču bazālo šūnu karcinoma var attīstīties arī pēc tam, kad imūnsistēma ir nomākusies ar medikamentiem, piemēram, pēc transplantācijas.
Kādi ir bazālo šūnu karcinomas simptomi?
Bazālo šūnu karcinoma var izpausties kā ādas krāsas līdz sarkanīgi mezglains audzējs. Raksturīgi simptomi ir lodītes veida robežas un sīku asinsvadu mirdzums uz ādas virsmas. Ja bazālo šūnu karcinomas augšana jau ir krietni pavirzījusies uz priekšu, var attīstīties arī čūlas, kas kļūst pamanāmas, jo ir mitras un/vai nedaudz asiņo.
Kā diagnosticē bazālo šūnu karcinomu?
Ja ir aizdomas par bazālo šūnu karcinomu, dermatologs detalizēti izmeklē attiecīgo ādas zonu tā sauktajā atstarotās gaismas mikroskopā. Ar eļļas un atstarotās gaismas mikroskopa polarizējošās gaismas palīdzību ādu var izpētīt sīkāk līdz pat dziļākajiem slāņiem. Šāds palielinājums parasti ļauj dermatologam noteikt, vai ādas izmaiņas ir labdabīgas vai ļaundabīgas.
Izmeklējumu var veikt arī ar konfokālo lāzermikroskopu. Šajā gadījumā skarto ādas zonu izmeklē ar lāzera gaismas palīdzību atbilstošā viļņa garumā. Tomēr apstiprinātu diagnozi pacients saņem tikai pēc attiecīgās ādas izmeklēšanas, kas veikta pēc izmainīto audu biopsijas. Šim nolūkam audzēju var vai nu pilnībā izņemt un izmeklēt laboratorijā (ekscīzijas biopsija), vai arī paņemt nelielu audu paraugu un veikt analīzes (griezuma biopsija). Ja ir aizdomas, ka bazālo šūnu karcinoma jau ir izplatījusies uz dziļākiem ādas slāņiem, piemēram, uz kauliem, var veikt arī datortomogrāfiju.
Kā tiek ārstēta bazālo šūnu karcinoma?
Svarīgākās bazālo šūnu karcinomas ārstēšanas metodes ir ķirurģija, staru terapija, lokāla terapija vai sistēmiska terapija. Bazālo šūnu karcinomas pilnīga ķirurģiska izņemšana ir standarta terapija. Audzējs tiek izgriezts vietējā anestēzijā. Ja pirmajā reizē tas nav pilnībā izdevies, atlikušos audzēja audus mēģina noņemt atkārtotas operācijas laikā. Tas tiek darīts, lai novērstu audzēja atkārtotu augšanu tajā pašā vietā.
Ja operācija nav iespējama pacienta vispārējā veselības stāvokļa vai citu problēmu dēļ, var izmantot arī alternatīvas ārstēšanas metodes, viena no kurām ir staru terapija. Starp citu, staru terapija ir piemērota arī gadījumā, ja audzēju nav izdevies pilnībā noņemt pirmās operācijas laikā un atkārtota ķirurģiska iejaukšanās pacientam nav iespējama.
Papildus staru terapijai ir iespējama arī imunoloģiska ārstēšana ar imikvimoda ziedi. Šo ārstēšanas veidu galvenokārt izmanto lielu, virspusēju bazālo šūnu karcinomu gadījumā. Ziede ar aktīvo vielu imikvimodu aktivizē imūnšūnas un stimulē arī ziņojošo vielu veidošanos imūnsistēmā. Lietošana parasti notiek vairākas reizes nedēļā kopumā sešas nedēļas, un tai ir pārsteidzoši panākumi. Vairāk nekā 80 procentiem pacientu pēc vismaz pieciem ārstēšanas gadiem bazālo šūnu karcinoma vairs neattīstās.
Ja bazālo šūnu karcinoma jau ir tālu progresējusi, piemērota ir tā sauktā sistēmiskā terapija ar ežģa inhibitoriem. Tie ir vairāki antineoplastiskie medikamenti, kas kavē šūnu augšanu un diferenciāciju un tiek izmantoti tieši audzēju terapijai.
Kāda ir prognoze pēc bazālo šūnu karcinomas?
Aptuveni trešdaļai pacientu bazālo šūnu karcinoma attīstās atkārtoti pat pēc veiksmīgas ārstēšanas. Atkārtotas slimības atkārtošanās risks ir ievērojami augstāks, īpaši lietojot neķirurģiskas ārstēšanas metodes, nekā ķirurģiskas izņemšanas gadījumā. Tāpēc pacientiem ieteicams apmeklēt regulāras dermatologa kontroles pārbaudes, kā arī patstāvīgi pārbaudīt savu ādu, lai konstatētu anomālijas. Pacientiem, kuriem audzējs ir veiksmīgi un pilnībā izņemts, turpmākās pārbaudes jāveic aptuveni reizi sešos mēnešos, savukārt visiem pārējiem pacientiem ieteicamas regulāras pārbaudes reizi trijos mēnešos, jo pastāv lielāks atkārtotas slimības risks.
Kā jūs varat novērst bazālo šūnu karcinomas atkārtošanos?
Dažiem pacientiem var ieteikt lietot lielu B3 vitamīna (nikotīnamīda) devu, lai novērstu bazālo šūnu karcinomas atkārtošanos. Vitamīns B3 neitralizē UV staru radītos šūnu bojājumus un pastiprina DNS pašatjaunošanos. Pētījumi liecina, ka nikotīnamīda lietošana var samazināt bazālo šūnu karcinomas attīstības risku par 20 procentiem. Tomēr šis efekts pastāv tikai vitamīna lietošanas laikā. Ja vitamīna lietošana tiek pārtraukta, pacientam ir līdzīgi augsts atkārtotas saslimšanas risks. Tas pats, starp citu, attiecas arī tad, ja B3 vitamīns tiek nozīmēts tikai mazā devā.