Kas ir Burkita limfoma?

Burkita limfoma ir nosaukta tās atklājēja, tropu ārsta Dr. Denisa Burkita vārdā, un ir viens no visstraujāk augošajiem audzēju veidiem. Vienkāršoti Burkita limfomu var raksturot arī kā limfdziedzeru vai limfmezglu vēzi, un tā tiek pieskaitīta tā saukto ne-Hodžkina limfomu grupai. Tomēr Burkita limfoma neskar tikai limfmezglus vai limfvadus, kā kļūdaini liecina termins limfdziedzera vai limfmezgla vēzis. Var tikt skartas limfātiskās sistēmas šūnas, kā arī vēdera dobuma orgāni, piemēram, nieres vai olnīcas, kā arī žokļa un kakla zona. Ar Burkita limfomu biežāk nekā caurmērā slimo HIV inficēti pacienti. Taču Burkita limfoma ir arī visbiežāk sastopamais ļaundabīgais vēzis bērniem Āfrikā (tā sauktā endēmiskā limfoma).

Kā attīstās Burkita limfoma?

Burkitta limfomas attīstībā būtiski iesaistīti B-limfocīti, tāpēc Burkitta limfoma ir, stingri runājot, B šūnu limfoma. Papildus B-limfocītiem arī T-limfocīti pieder organisma aizsardzības sistēmai un atrodas kaulu smadzeņu cilmes šūnās. Tomēr ārstiem joprojām nav zināms, kā tieši Burkita limfoma attīstās. Tomēr viņi pieņem, ka Burkita limfomas attīstību var veicināt vīrusu infekcija, īpaši Epšteina-Barra vīruss, kā arī hromosomu bojājumi.

Kādi ir dažādi Burkita limfomas veidi?

Burkitta limfomu iedala šādos trīs veidos, ņemot vērā dažādos iespējamos tās attīstības cēloņus:

• endēmiskā Burkitta limfoma: vārds endēmiska norāda, ka šī slimība pārsvarā sastopama konkrētā ģeogrāfiskā reģionā. Piemēram, endēmiskā Burkita limfoma galvenokārt sastopama Centrālajā un Austrumāfrikā. Endēmiskā Burkita limfoma ir viens no visbiežāk sastopamajiem šīs slimības veidiem, un tā galvenokārt skar bērnus un pusaudžus vecumā no 2 līdz 20 gadiem. Ar Burkitta limfomu biežāk slimo zēni nekā meitenes.
• Ar HIV saistīta Burkitta limfoma: šis Burkitta limfomas veids galvenokārt sastopams HIV slimniekiem.
• Sporādiska Burkitta limfoma: šis Burkitta limfomas veids ir retāk sastopams, bet sastopams visā pasaulē. Vidēji slimnieki ir desmit gadus vecāki nekā tie, kas slimo ar endēmisko limfomu.

Kādi ir Burkita limfomas simptomi?

Burkita limfomu var atpazīt pēc skartās vietas pietūkuma. Tas ir īpaši redzams uz galvas, tāpēc daudzi pacienti apmeklē ārstu. Turklāt var parādīties arī diezgan nespecifiski simptomi, piemēram, darbaspēju kritums un intereses trūkums, kā arī vispārēja slikta pašsajūta. Ja audzējs atrodas vēdera dobumā, tas var ātri izaugt līdz milzīgam izmēram. Ja, piemēram, ir skartas liesa vai aknas, pacienti var ciest ne tikai no sāpēm vēderā, bet arī no slikta dūša un/vai vemšanas. Ja ir skartas smadzenes, var parādīties neiroloģiski simptomi, piemēram, paralīze un apziņas traucējumi. Pacientiem ir arī tendence viegli iegūt zilumus, jo balto un sarkano asinsķermenīšu nelīdzsvarotība veicina asins recēšanas traucējumus.

Kā tiek diagnosticēta Burkita limfoma?

Pēc anamnēzes intervijas ārsts rūpīgi izmeklēs visus taustāmos limfmezglus. Turklāt tiek veikta neiroloģiskā izmeklēšana, lai pārbaudītu galvaskausa nervus. Svarīga nozīme ir arī cerebrospinālā šķidruma (CSF) izmeklēšanai. Papildus ultrasonogrāfijas izmeklējumiem ārsts var izmantot datortomogrāfiju (CT) un magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MR), lai vizualizētu iekšējo orgānu iesaistīšanos. Ja tiek konstatēts aizdomīgs limfmezgls, tiek paņemts audu paraugs un nozīmēts veikt audu citoloģisko un histoloģisko paraugu. Turklāt kaulu smadzeņu punkcija var sniegt informāciju par to, vai audzējs ir skāris kaulu smadzenes.

Kā tiek ārstēta Burkita limfoma?

Burkitta limfomas gadījumā par galveno prioritāti jānosaka ātra ārstēšana, jo audzējs ļoti ātri izplatās, tādējādi samazinot izārstēšanās iespējas. Parasti Burkitta limfomu ārstē ar ķīmijterapiju, jo diagnosticēšanas brīdī slimība bieži vien jau ir skārusi visu organismu. Ķīmijterapijā vēža šūnas organismā iznīcina ar šūnu augšanu kavējošiem medikamentiem, piemēram, citostatiskiem līdzekļiem. Ķīmijterapiju lieto vairākos ārstēšanas ciklos, kas var ilgt vairākas nedēļas. Precīzs ilgums ir atkarīgs no tā, kā pacients reaģē uz ārstēšanu un kāda ir terapijas ietekme uz audzēju. Starp ārstēšanas cikliem ir ilgāki atveseļošanās periodi.

Ķīmijterapiju var lietot arī kombinācijā ar staru terapiju. Ārsti to sauc par radioķīmijterapiju, ko var izmantot, piemēram, lai samazinātu audzēja izmēru vēderā pirms tā ķirurģiskas izņemšanas.

Kāda ir Burkita limfomas prognoze?

Ja Burkita limfomu diagnosticē agrīnā stadijā, to var labi ārstēt. Turklāt, jo mazāk orgānu skar Burkitta limfoma, jo lielākas izredzes izārstēties. Gandrīz 90 procenti visu pacientu desmit gadus pēc veiksmīgas Burkitta limfomas ārstēšanas joprojām ir dzīvi. Tomēr audzējs bieži vien atkal pieaug (recidīvs), tāpēc ārstēšana ir nepieciešama atkārtoti. Lai pēc iespējas agrāk atklātu Burkitta limfomas recidīvu, pacientiem pēc veiksmīgas ārstēšanas jāveic regulāras pārbaudes. Īpaši bērniem, t. i., ar endēmisku Burkitta limfomu, prognoze ir laba.

Tomēr, ja Burkitta limfoma netiek ātri ārstēta vai ilgstoši netiek atklāta, nāve var iestāties īsā laika periodā, kas parasti mērāms tikai mēnešos. Savukārt, ja Burkitta limfoma ir skārusi vairākus orgānus, izdzīvošanas rādītājs samazinās līdz mazāk nekā 50 procentiem.