Kas ir deguna vēzis?

Deguna vēzis ir ļaundabīgs audzējs degunā vai deguna blakusdobumos. Audzējs aug deguna iekšienē, t. i., deguna rīkles daļā. Vairumā gadījumu deguna vēzis ir tā sauktā adenokarcinoma, kas attīstās no dziedzerim līdzīgiem audiem. Eiropā deguna vēzis sastopams samērā reti, taču Āzijā šī slimība ir izplatītāka. Ar vienu procentu no visiem deguna ļaundabīgajiem audzējiem šajā valstī šis vēzis patiešām nav sastopams ļoti bieži. Biežāk sastopami audzēji galvas un kakla rajonā, kas veido gandrīz divpadsmit procentus. Vīrieši, kas vecāki par 50 gadiem, ar deguna audzējiem slimo apmēram divreiz biežāk nekā sievietes. Iespēja saslimt ar deguna vēzi palielinās līdz ar vecumu.

Kā attīstās deguna vēzis?

Deguna vēzis parasti veidojas deguna dobuma un deguna blakusdobumu rajonā un iekļūst augšžokļa blakusdobumos. Citos gadījumos deguna vēzis var veidoties arī deguna ārpusē, un to bieži izraisa intensīvs UV starojums. Ārsti to dēvē arī par melno ādas vēzi, ādas melanomu, kas klasiski nav saistīta ar deguna vēzi.

Klasiskais deguna vēzis attiecas uz audzējiem, kas aug deguna iekšpusē. Tas parasti veidojas no tā sauktajām deguna epitēlija šūnām, kas sāk nekontrolēti augt. Tomēr augšana ir diezgan lēna, un dažiem pacientiem tā var ilgt desmitiem gadu.

Kas izraisa deguna vēzi?

Deguna vēža precīzi cēloņi joprojām nav skaidri. Tomēr ārstiem ir izdevies noteikt dažus riska faktorus, kuriem varētu būt nozīme deguna vēža attīstībā. Tie ir, piemēram, koka putekļu ieelpošana, tāpēc īpaši galdniekiem ir paaugstināts risks saslimt ar šo slimību. Tomēr deguna vēža attīstībā izšķiroša nozīme var būt arī ģenētiskai nosliecei. Deguna vēzi saslimušās personas radiniekiem ir lielāka iespēja saslimt ar šo pašu slimību nekā vidēji. Deguna vēzi var veicināt arī tādi vīrusi kā Epšteina-Barra vīruss vai cilvēka papilomas vīruss (HPV). Tāpat kā citiem vēža veidiem, arī deguna vēža attīstībā var būt nozīme pārmērīgai smēķēšanai vai alkohola lietošanai.

Kā izpaužas deguna vēzis?

Pirmie deguna vēža simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās vai gripas simptomiem. Tāpat kā šo divu slimību gadījumā deguns ir aizlikts (bieži vien tikai vienā pusē), un slimnieki sūdzas par pasliktinātu ožu sajūtu. Turklāt var pastiprināti izdalīties gļotas, kas izplūst vai nu no deguna, vai no rīkles. Turklāt deguns mēdz biežāk asiņot.

Jau aprakstītie simptomi bieži parādās deguna vēža gadījumā deguna blakusdobumu deguna blakusdobumos. Tomēr, ja audzējs ir progresējošā stadijā, var parādīties arī šādi simptomi:

• Sāpes sejā, īpaši augšējā vaigu daļā,
• kakla limfmezglu pietūkums,
• redzes pasliktināšanās vai dubultā redze,
• acu asarošana,
• Spiediena sajūta vai sāpes ausī (bieži vien jūtamas tikai vienā pusē)

Kā tiek diagnosticēts deguna vēzis?

Ja jums ir aizdomas, ka jums ir deguna vēzis, jums jādodas tieši pie speciālista. Pēc anamnēzes paņemšanas viņš veiks detalizētu izmeklēšanu, lai noteiktu, vai tas tiešām ir audzējs. Izmantojot parastās attēlveidošanas metodes, piemēram, magnētiskās rezonanses (MR) vai datortomogrāfijas (CT) izmeklējumus, var precīzi noteikt, kur audzējs atrodas un cik tālu tas jau ir izplatījies.

Lai noteiktu galīgo diagnozi, ārsts veiks biopsiju, kuras laikā tiek paņemts audu paraugs, ko laboratorijā izmeklē patologs. Tādējādi var noteikt, kāda veida audzējs tas ir, t. i., vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs.

Kā tiek ārstēts deguna vēzis?

Ārstēšanas veids ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, precīzas audzēja atrašanās vietas un vēža stadijas. Ja audzējs atrodas degunā, parasti ir iespējama operācija. Savukārt audzējus, kas atrodas deguna rīklē, nav iespējams tik viegli izoperēt. Šādā gadījumā ir lietderīgi veikt staru terapiju, lai samazinātu audzēju un atvieglotu operāciju. Atkarībā no gadījuma ārsti papildus staru terapijai var ieteikt arī ķīmijterapiju.

Ja operācija ietekmē deguna dabisko izskatu, to var rekonstruēt ar plastiskās ķirurģijas palīdzību. Ir iespējams izgatavot arī mākslīgu degunu no plastmasas, ko sauc par epitēzi.

Kādas ir deguna vēža prognozes?

Tāpat kā citu vēža veidu gadījumā, jo agrāk slimība tiek ārstēta un diagnosticēta, jo lielākas izredzes izārstēties. ASV statistikas dati liecina, ka deguna vēža gadījumā piecu gadu izdzīvošanas varbūtība ir aptuveni 65 %, ja audzējs tiek diagnosticēts agrīnā stadijā. Ja diagnozes noteikšanas brīdī tas ir progresējis audzējs, izārstēšanās iespēja samazinās līdz 35 procentiem.

Ja tas ir agrīnā stadijā diagnosticēts deguna rīkles audzējs, prognoze ir aptuveni 70 procentu. Ja tas tiek diagnosticēts vēlāk, izārstēšanas izredzes samazinās līdz aptuveni 40 procentiem. Kopumā deguna vēža prognoze ir sliktāka, ja audzējs jau ir ieaudzis deguna blakusdobumos vai acs dobumos. Prognozes ir sliktākas arī tad, ja audzējs jau ir metastāzējis.

Kādi speciālisti nodarbojas ar deguna vēzi?

Deguna vēzi ārstē ārsti, kas specializējas LOR ķirurģijā, kā arī neiroķirurģijā. Turklāt apstarošanu un ķīmijterapiju veic onkologi, kā arī radioloģijas speciālisti.