Kas ir dermatīts?

Dermatīts ir ādas iekaisuma reakcija, kas norāda uz ādas barjeras traucējumiem. To var izraisīt gan iekšēji, gan ārēji stimuli. Dermatītu var izraisīt ne tikai silts un mitrs telpas klimats, bet arī ādas berzes. Tipiski dermatīta simptomi ir ādas apsārtums, bālganas zvīņas, asarojošas pūslīšu un/vai strutas un garozas veidošanās. Ārsti izšķir dažādus dermatīta veidus, piemēram, neirodermatītu vai seborejas ekzēmu. Piemēram, seborejas dermatītam ir raksturīgi taukaini, dzeltenīgi zvīņveida zvīņas, kas galvenokārt parādās uz galvas un sejas.

Kādi ir dermatīta simptomi?

Dermatīts bieži izpaužas ar šādām ādas izmaiņām:

• lieli sarkani plankumi uz ādas,
• asarojošas pūslīšu veidošanās,
• cieti mezgliņi,
• baltas ādas pārslas,
• stipra nieze

Kādi ir dermatīta veidi?

Ar terminu dermatīts apzīmē dažādas iekaisuma izraisītas ādas slimības. Visbiežāk sastopamie ādas slimību veidi ir atopiskais dermatīts un alerģiskais dermatīts. Atopisko dermatītu sauc arī par neirodermatītu, un tas bieži sākas zīdaiņa vecumā ar šūpuļdziesmu uz galvas ādas vai sejas. Pieaugot vecumam, šī ādas slimība skar arī ķermeņa augšdaļu, elkoņus, ceļgalus, seju un rokas. Tipiskas pazīmes ir ļoti sausa, jutīga āda, ko dažkārt var pavadīt ļoti niezoša ekzēma.

Savukārt alerģiskais dermatīts ir saistīts ar alerģiskām ādas reakcijām, piemēram, uz zināmiem alergēniem, piemēram, lateksu, niķeli vai smaržvielām. Ja āda nonāk saskarē ar šiem alergēniem, dažu dienu laikā parasti veidojas niezoši izsitumi. Izsitumi parasti aprobežojas ar to ādas daļu, kas nonākusi saskarē ar alergēnu (kontakta dermatīts). Savukārt, ja ir alerģija pret pārtiku, alerģisks dermatīts var rasties arī lielā teritorijā.

Uz kurām ķermeņa daļām var rasties dermatīts?

Ārsti izšķir dažādas dermatīta formas. Atkarībā no veida dermatīts var rasties uz dažādām ķermeņa daļām. Piemēram, autiņbiksīšu dermatīts rodas vietās, kur pieguļ autiņbiksītes, proti, apakšdaļā, dzimumorgānos un vēdera lejasdaļā. Ja tas ir tā sauktais intertrigo, dermatīts rodas tajās ķermeņa daļās, kur āda pārsvarā berzējas, piemēram, ādas krokās.

Kādas ārējās ietekmes var izraisīt dermatītu?

Dermatītu var izraisīt dažādas ietekmes. Bieži vien vienlaikus var būt vairāki izraisītāji, uz kuriem āda reaģē. Tie ir, piemēram, šādi:

• Mitrums var mīkstināt ādas aizsardzību un veicināt iekaisumu, īpaši, ja āda nesaņem pietiekami daudz gaisa elpošanai. Tas var notikt, piemēram, valkājot autiņbiksītes vai ilgstoši atrodoties ūdenī.
• Dermatītu var veicināt arī kairinošas vielas, piemēram, skābes vai citas agresīvas vielas, kas nokļūst uz ādas. Tās ir, piemēram, matu krāsas vai dezinfekcijas līdzekļi.
• Alerģisku dermatītu var izraisīt alergēni. Šādā gadījumā var attīstīties vai nu kontakta ekzēma, vai arī alerģiska reakcija. Kontaktdermatīts ir tad, ja āda ir nonākusi tiešā saskarē ar alerģisko vielu.
• Ilgstoša ādas berze izraisa ādas barjeras pārslodzi. Ja saspringtā ādas zona iekaist, ārsti runā par intertrigo.
• Āda var iekaist spiediena dēļ, piemēram, no sava svara. Tāpēc cilvēkiem, kas ir piesaistīti gultā, kā arī cilvēkiem ratiņkrēslos var viegli attīstīties tā sauktais dekubituss.
• Infekcijas gadījumā tiek traucēta arī ādas barjera un ādas dabiskais skābuma apvalks. Rezultātā vīrusi, baktērijas, kā arī sēnīšu sporas un/vai parazīti var uzkrāties ādas augšējos slāņos un izraisīt tur iekaisumu.

Kā tiek ārstēts dermatīts?

Dermatīta specifiskā ārstēšana vienmēr ir atkarīga no tā cēloņiem un smaguma pakāpes. Ja tas ir atkārtots izsitums, jebkurā gadījumā jākonsultējas ar dermatologu. Tas ir tāpēc, ka iespējams, ka aiz tā slēpjas alerģisks dermatīts vai atopisks dermatīts (neirodermīts).

Vairumā gadījumu dermatītu var labi ārstēt ar piemērotu ziedi vai krēmu. Īpaši efektīvas ir izrādījušās ziedes ar cinka oksīdu un pretsēnīšu līdzekli. Turklāt cinka oksīds var izžāvēt skarto ādas zonu, mazināt iekaisumu un kavēt baktēriju vairošanos. Retos gadījumos ārsti var izrakstīt arī antibiotikas. Ja dermatīts ir īpaši smags, var tikt nozīmēta gaismas terapija.

Kā var novērst dermatītu?

Ja jūs ciešat no atkārtota dermatīta, turpmāk minētie padomi var palīdzēt to novērst nākotnē:

• noskaidrojiet personīgos dermatīta izraisītājus un izvairieties no tiem. Tas varētu ietvert, piemēram, noteiktus pārtikas produktus.
• valkājiet elpojošu apģērbu un tikai augstas kvalitātes materiālus,
• Izvairieties no ādas kopšanas līdzekļiem ar konservantiem un smaržvielām,
• izvairīties no pārāk ilgas un karstas dušas,
• lietot atvēsinošus gelus un losjonus, lai mazinātu niezi,
• Pēc iespējas izvairīties no stresa un mazināt to.