Pāriet uz galveno saturu

Kas ir eritrasma?

Eritrasma ir ādas virsējā slāņa bakteriāla infekcija, kas parasti ir nekaitīga un pazīstama arī ar sinonīmu lāču lēkšanas slimība. Eritrasma galvenokārt rodas mitrās ādas vietās, piemēram, padušu un/vai cirkšņu zonā, bet var attīstīties arī starp pirkstiem un/vai zem krūtīm. Viduseiropā ar eritrasmu slimo aptuveni 5 procenti iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši bieži sastopama slimība, lai gan šī ādas slimība biežāk sastopama tropu reģionos. Vidēji ar šo slimību slimo vairāk vīriešu nekā sieviešu, turklāt tā var ātri iegūt hronisku gaitu.

Eritrasma izpaužas kā ādas krāsas izmaiņas, kas ir skaidri norobežotas un slimības gaitā var kļūt lielākas. Vairumā gadījumu eritrazmu var ārstēt ar ziedēm vai krēmiem.

Kā attīstās eritrasma?

Eritrasmu parasti izraisa baktērija Corynebacterium minutissimum, kas ir dabiska cilvēka ādas floras sastāvdaļa un tāpēc parasti neizraisa ādas slimību. Tomēr cilvēkiem, kuri cieš no imūndeficīta (imunosupresijas), cukura diabēta vai liekā svara (aptaukošanās) un/vai kuri pārmērīgi svīst (hiperhidroze), mēdz attīstīties eritrasma. Eritrasmas attīstības risks palielinās, ja pacients daudz laika pavada siltā un mitrā klimatā, jo ādas slimība īpaši skar arī tās ķermeņa daļas, kas svīšanas dēļ paliek nedaudz mitras. Tās ir, piemēram, paduses, cirkšņu apvidus un dzimumorgānu zona, kā arī telpas starp pirkstiem un ādas zonas zem krūtīm. Pacientiem ar lieko svaru bieži tiek skartas arī vēdera sienas ādas krokas.

Eritrasmas attīstības gadījumā baktērijas uzbrūk epidermas augšējai trešdaļai (raga slānim). Korinebaktērijas apmetas starpšūnu telpā, kā arī ādas šūnās.

Kādi ir eritrasmas simptomi?

Sākotnēji eritrasma izpaužas kā viendabīgs ādas sarkanīgs iekrāsojums, kas ir skaidri atšķirams no pārējās ādas, bet citādi nerada nekādus simptomus. Laika gaitā skartie ādas apvidi maina krāsu, kļūst brūngani un var veidoties sīkas grumbiņas, ko sauc par lihenizācijām. Turklāt āda var sākt lobīties, iegūt raupju izskatu, parādīties nelielas plaisas un vairāk svīst. Daži pacienti sūdzas arī par nepatīkamu skarto ādas vietu niezi.

Kā tiek diagnosticēta eritrasma?

Lai gan eritrasmas ārējās ādas izmaiņas ir diezgan tipiskas, parasti šo slimību ir grūti atšķirt no citiem ādas iekaisumiem, piemēram, sēnīšu infekcijas vai psoriāzes. Tāpēc, lai noteiktu ticamu diagnozi, dermatologs izmanto UV lampu (tā saukto Wood lampu). UV lampas gaisma izraisa skartās ādas zonas koraļļu sarkanu fluorescenci. Tas ir saistīts ar to, ka eritrazmas izraisītāja baktērija ražo koraļļu fluorescējošu vielu (tā saukto porfirīnu). Papildus izmeklēšanai ar UV lampu kornibaktērijas var arī uzskatāmi noteikt, ņemot ādas pārslas paraugu.

Kā ārstē eritrazmu?

Parasti skartās ādas vietas ārstē ar ziedi divas līdz četras nedēļas. Pastāv dažādas aktīvās vielas. Bez antimikotiskā līdzekļa bifonazola var lietot arī kotrimazolu. Taču atvieglojumu var sniegt arī dažas antibakteriālas ziedes, piemēram, klindamicīns, eritromicīns vai fuzidīnskābe. Savukārt, ja eritrasma ir smaga, var būt nepieciešama arī sistēmiska antibiotiku terapija, piemēram, klaritromicīna veidā.

Papildus medikamentozajai ārstēšanai pacientam jācenšas uzturēt attiecīgās ādas vietas sausas. Piemēram, pēc mazgāšanās dušā vai vannā ādas zonu var rūpīgi nosusināt. Cilvēkiem, kuriem ir tendence pārmērīgi svīst, arī dienas laikā ādas apvidus atkal un atkal jānoslauka līdz sausumam. Turklāt visiem slimības skartajiem cilvēkiem vajadzētu lietot ziepes ar diezgan zemu pH vērtību, jo tās var agrīni iznīcināt baktērijas. Jāizvairās arī no taukainām ziedēm.

Kādas ir iespējas izārstēt eritrazmu?

Ja eritrasma netiek ārstēta, ādas infekcija, visticamāk, palielināsies, bet parasti nerada turpmākas komplikācijas, izņemot iespējamas papildu infekcijas. Neraugoties uz veiksmīgu ārstēšanu, ādas krāsas izmaiņas vēl kādu laiku var saglabāties. Tāpat nevar izslēgt, ka eritrasma atkārtosies. Tāpēc ir svarīgi profilaktiski novērst eritrasmas rašanos, profilaktiski saglabājot skartās ādas vietas sausas. Pacientiem arī jāvalkā elpojošs apģērbs, īpaši situācijās, kad viņi daudz svīst. Ja ir aizdomas, ka cilvēks cieš no patoloģiskas sviedru veidošanās, ir jāmeklē medicīniskā palīdzība, lai jau agrīnā stadijā uzsāktu atbilstošas ārstēšanas iespējas.