Kas ir glioblastoma?

Glioblastoma ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgo smadzeņu audzēju veids, kas veidojas no galvas smadzeņu balsta šūnām. Glioblastoma parasti attīstās īsā laikā un var rasties jebkurā smadzeņu vietā. Glioblastomu, ja iespējams, var pilnībā izoperēt un pēc tam ārstēt ar staru terapiju vai ķīmijterapiju, taču tā ir neārstējama. Tāpēc Pasaules Veselības organizācija (PVO) glioblastomu klasificē arī kā IV pakāpes smadzeņu audzēju, kas ir vissmagākais smadzeņu audzējs. Lielākā daļa pieaugušo vecumā no 50 līdz 70 gadiem saslimst ar glioblastomu, lai gan attiecīgie riska faktori, kas veicina glioblastomas attīstību, medicīnas ekspertiem joprojām nav zināmi.

Cik izplatīta ir glioblastoma?

Vidēji vīriešiem glioblastoma attīstās biežāk nekā sievietēm. Glioblastoma katru gadu attīstās aptuveni trim no 100 000 cilvēku, tādējādi šis smadzeņu audzēju veids ir visbiežāk sastopamā glioma un visbiežāk sastopamais primārais ļaundabīgais smadzeņu audzējs pieaugušajiem. Gliomas var veidoties grupās, īpaši ģimenē, un tām ir liela varbūtība atkārtoties pirmā gada laikā pēc diagnozes noteikšanas.

Kā attīstās glioblastoma?

Glioblastoma attīstās no tā sauktajām gliālajām šūnām, kas regulāri atjaunojas līdzīgi kā citas šūnas. Šajā procesā var rasties kļūdas, kas var izraisīt nekontrolētu šūnu augšanu. Glioblastoma parasti ļoti īsā laikā izaug vienā smadzeņu puslodē un no turienes pa joslu izplatās uz otru smadzeņu puslodi. Tās forma atgādina tauriņu. Tāpēc glioblastiomu sauc arī par "tauriņa gliomu".

Kas izraisa glioblastomu?

Ārsti vēl nav spējuši precīzi noteikt glioblastomas cēloni. Tomēr ir skaidrs, ka noteiktas iedzimtas slimības, piemēram, neirofibromatoze (NF), tuberozā skleroze, Turko sindroms, Linča sindroms un Li-Fraumeni sindroms, var palielināt glioblastomas attīstības risku. Glioblastomas attīstību var veicināt arī starojuma iedarbība, ko, iespējams, izraisa radiofrekvences lauki vai kam pacients tika pakļauts staru terapijas laikā.

Kādas ir dažādās glioblastomas formas?

Glioblastomas audzēja šūnas sastāv no centrālās nervu sistēmas šūnām (gliālajām šūnām), kas pārņem dažādas funkcijas. Atkarībā no tā, kā audzējs attīstās, ārsti izšķir primāro un sekundāro audzēja formu:

• Primārā glioblastoma: attīstās dažu nedēļu laikā no veselām glijas šūnām un sastopama biežāk nekā sekundārā glioblastoma. Galvenokārt primārā glioblastoma attīstās gados vecākiem cilvēkiem starp sesto un septīto dzīves gadu desmit gadu.
• Sekundārā glioblastoma: veidojas no zemākas pakāpes smadzeņu audzēja, tāpēc tā ir ilgāk pastāvoša smadzeņu audzēja pēdējā stadija. Sekundārā glioblastoma galvenokārt skar cilvēkus vecumā no 40 līdz 60 gadiem.

Kādi ir glioblastomas simptomi?

Glioblastomas precīzie simptomi ir atkarīgi no smadzeņu audzēja atrašanās vietas. Kopumā var teikt, ka glioblastoma izraisa galvassāpes, kas galvenokārt rodas naktī un no rīta. Tās var pavadīt slikta dūša un vemšana. Glioblastomas pazīmes var būt arī runas traucējumi vai epilepsijas lēkmes, pat koma. Visiem šiem simptomiem pārsteidzoši ir tas, ka to intensitāte strauji pieaug, kas ir saistīts ar to, ka glioblastoma attīstās tikai dažu nedēļu laikā un ātri aug. Smadzenes nespēj tik ātri pielāgoties mainīgajiem spiediena apstākļiem, tāpēc pacienta veselības stāvoklis ļoti īsā laikā pasliktinās un pasliktinās.

Kā tiek diagnosticēta glioblastoma?

Glioblastomas diagnozi parasti nosaka neirologs. Pēc anamnēzes paņemšanas un fiziskās izmeklēšanas veikšanas neirologs parasti veic neiroloģisko un neiropsiholoģisko izmeklēšanu, izmantojot tādas attēlveidošanas metodes kā magnētiskās rezonanses (MR), datortomogrāfijas (CT) un/vai galvaskausa pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklējumus. Mērķis ir pēc iespējas precīzāk noteikt smadzeņu audzēju, lai radītu iespējami labākos apstākļus ārstēšanai.

Kā tiek ārstēta glioblastoma?

Lai palielinātu pacienta izdzīvošanas izredzes, ārsts vienmēr centīsies glioblastomu pilnībā noņemt, neradot paliekošus neiroloģiskus bojājumus, piemēram, paralīzi vai runas traucējumus. Ārsti to dēvē par radikālu operāciju, tā saukto rezekciju. Pēc operācijas parasti seko apstarošana un/vai ķīmijterapija. Dažos gadījumos iespējams izmantot arī tā sauktos audzēja terapijas laukus (TTF). Tā ir ārstēšana ar mainīgiem elektriskajiem laukiem, kam vajadzētu kavēt glioblastomas augšanu. Kura ārstēšanas metode tiks izmantota, vienmēr ir atkarīga no pacienta vecuma, viņa vispārējā veselības stāvokļa un audzēja īpašībām.

Ja pēc pabeigtas terapijas audzējs regresē vai ja glioblastoma turpina augt, neraugoties uz ārstēšanu, ārsts individuāli var lemt par jaunu ķirurģisku iejaukšanos un/vai staru terapiju vai ķīmijterapiju. Var arī apsvērt, vai var izmantot citus medikamentus.

Turklāt iespējams arī, ka pacients kopā ar ārstējošo ārstu nolemj, ka glioblastoma vairs netiks īpaši ārstēta, bet tā vietā tiks atviegloti fiziskie simptomi un atlikušais dzīves laiks tiks veidots pēc iespējas labāk. Ārsti šo paliatīvās aprūpes veidu dēvē par "labāko atbalstošo aprūpi". Papildus pretsāpju mazinošai terapijai pacients (un viņa tuvinieki) saņem arī psiholoģisku un garīgu aprūpi.

Kāda ir glioblastomas prognoze?

Glioblastoma ir neārstējama. Vidējais paredzamais dzīves ilgums pat pēc operācijas un tai sekojošas staru terapijas un ķīmijterapijas ir nedaudz ilgāks par vienu gadu un vienmēr ir atkarīgs no pacienta vispārējā veselības stāvokļa un audzēja stadijas. Ja 80 % glioblastomas var izoperēt vai ja ir palicis mazāk nekā 5 cm liels audzējs, pacientam jau ir izdzīvošanas priekšrocības.