Pāriet uz galveno saturu

Kas ir hondrosarkoma?

Hondrosarkoma ir ļaundabīgs kaulu audzējs, kas rodas no embrionāliem vai nobriedušiem skrimšļa audiem un attīstās galvenokārt iegurnī, gūžas vai pleca daļā.

Tikai divos procentos gadījumu hondrosarkoma var rasties arī galvaskausa rajonā un izpausties kā galvassāpes, dubulta redze, dzirdes zudums vai troksnis ausīs.

Hondrosarkoma parasti aug diezgan lēni, taču augšanas laikā tā bojā kaulu un mēdz ātri veidot metastāzes.

Hondrosarkoma ir otrais visbiežāk sastopamais kaulu vēža veids, kas sastopams nedaudz mazāk nekā 20 % gadījumu. Jo īpaši cilvēkiem vecumā no 40 līdz 70 gadiem ir paaugstināts risks saslimt ar hondrosarkomu, turklāt vīrieši ar šo slimību slimo nedaudz biežāk nekā sievietes.

Kādi ir hondrosarkomas cēloņi?

Cēloņi, kas izraisa hondrosarkomas attīstību, vēl nav pietiekami skaidri. Dažos gadījumos hondrosarkoma var rasties iepriekš vēža ārstēšanai izmantotās staru terapijas rezultātā. Tomēr arī cilvēkiem ar noteiktām iedzimtām slimībām, piemēram, multiplo skrimšļa eksostozi un/vai hondromatozi, ir paaugstināts risks saslimt ar hondrosarkomu.

Kādas ir hondrosarkomas formas?

Pasaules Veselības organizācija (PVO) hondrosarkomas iedala PVO kategorijās no pirmās pakāpes (zema) līdz trešajai pakāpei (augsta) atkarībā no to ļaundabīguma (ļaundabīguma). Ir svarīgi noteikt hondrosarkomas smaguma pakāpi, jo tas nosaka turpmāko terapijas veidu.

Turklāt izšķir šādus hondrosarkomu histoloģiskos veidus, kurus var klasificēt pēc šūnu izskata un audzēja lokalizācijas:

  • Konvencionālā hondrosarkoma: sastopama visbiežāk
  • Dzidro šūnu hondrosarkoma: sastāv no šūnām, kas ir redzamas mikroskopā
  • Mezenhīma hondrosarkoma: sastāv galvenokārt no nelielām audzēja šūnām, kurām ir augsta kodolu un citoplazmas attiecība
  • Dediferencēta hondrosarkoma: ir parasta hondrosarkoma, kas ir pārveidojusies par agresīvāku vēža veidu

Kādi ir hondrosarkomas simptomi?

Tā kā hondrosarkoma parasti aug lēni, tā neizraisa simptomus līdz vēža vēlīnajām stadijām. Hondrosarkomas simptomi ir atkarīgi no audzēja atrašanās vietas. Šajā gadījumā cilvēks galvenokārt izjūt sāpes, īpaši tad, kad viņš vai viņa nekustas (sāpes miera stāvoklī). Turklāt hondrosarkomas rajonā var attīstīties pietūkums, un skartās ķermeņa daļas kustīgums var būt ierobežots. Kopumā hondrosarkoma var izraisīt šādus diezgan nespecifiskus simptomus:

  • Galvassāpes,
  • Dubulta redze,
  • Dzirdes zudums,
  • Troksnis ausīs,
  • Galvaskausa nervu darbības traucējumi

Kā tiek diagnosticēta hondrosarkoma?

Hondrosarkomu, tāpat kā citus vēža veidus, var vizualizēt, izmantojot attēlveidošanas metodes. Ja ir aizdomas par hondrosarkomu, papildus magnētiskās rezonanses attēlveidošanai (MR) var izmantot arī datortomogrāfiju (CT). Tomēr daudzos gadījumos hondrosarkomu diagnosticē nejauši. CT ietvaros hondrosarkoma ir redzama kā kaulu erozija, un bieži vien tajā ir kalcija nogulsnes. Magnētiskās rezonanses izmeklējumā audzējam ir labi saskatāmi šūnām līdzīgi raksti.

Tomēr ar attēlveidošanas procedūru nepietiek, lai noteiktu galīgo diagnozi. Hondrosarkomas diagnozi var noteikt tikai neiropatologs pēc audu parauga ņemšanas un smalko audu izmeklēšanas.

Kā tiek ārstēta hondrosarkoma?

Vairumā gadījumu hondrosarkomu mēģina likvidēt, izmantojot mikroķirurģisku operāciju. Šim nolūkam izmanto jaunākās tehniskās procedūras, piemēram, tā saukto intraoperatīvo neiromonitoringu un neironavigāciju. Šīs procedūras ir izstrādātas tā, lai neiroķirurgs varētu pēc iespējas drošāk un precīzāk noņemt audzēju.

Pēc operācijas bieži vien seko staru terapija, kuras mērķis ir uzlabot pacienta izdzīvošanas rādītājus. Ārsti izšķir šādas iespējas:

  • Fotonu terapija: tiek izmantots protonu staru kūlis, lai īpaši apstrādātu audzēju
  • stereotaktiskā radioķirurģija: ārstēšanas staru kūļi iedarbojas uz audzēju no dažādiem leņķiem, tādējādi pēc iespējas mazāk ietekmējot veselos audus
  • Protonu terapija: lai mērķtiecīgi ārstētu audzēju, izmanto ūdeņraža atomu kodolu starus.

 

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "European Journal of Cancer", ir arī pierādīts, ka intensīva ķīmijterapija, ko veic papildus ķirurģiskajai operācijai, var uzlabot izdzīvošanas izredzes.

Kāda ir hondrosarkomas pēcoperācijas aprūpe?

Pēc ārstēšanas var sekot rehabilitācijas programma, lai palīdzētu pacientam atgriezties sociālajā un profesionālajā dzīvē. Rehabilitācijas programmas ietvaros attiecīgajai personai ir jāiemācās, kā tikt galā ar vēža ārstēšanas sekām. Tas ir īpaši nepieciešams, piemēram, ja slimības rezultātā ir notikusi amputācija, protēzes nēsāšana vai nervu darbības traucējumi. Īpašas sporta programmas, kas tiek piedāvātas rehabilitācijas laikā, ir paredzētas, lai palīdzētu pacientam atkal kļūt fiziski veselam. Turklāt terapijā var risināt arī psihosociālās sekas.

Kāda ir hondrosarkomas prognoze?

Tāpat kā citu vēža veidu gadījumā, arī hondrosarkomas paredzamais dzīves ilgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Papildus audzēja pakāpei, izmēram un tam, vai jau ir izveidojušās metastāzes, tā ir atkarīga arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Pacientiem, kuriem audzējs ir pilnībā izņemts ķirurģiski, ir lielākas izdzīvošanas izredzes nekā pacientiem, kuru organismā ir paliekošs audzējs. Piecu gadu izdzīvošanas rādītājs pēc diagnozes noteikšanas ir lielāks pacientiem, kuri pēc operācijas tika ārstēti ar intensīvu staru terapiju, nekā pacientiem, kuri pēc operācijas nesaņēma ķīmijterapiju.