Kas ir Kaposi sarkoma?

Kaposi sarkoma ir ļaundabīgs audzējs, kas parasti skar ādu, bet var skart arī gļotādas un iekšējos orgānus. Dažreiz audzējs var rasties vairākās vietās vienlaicīgi, un bieži vien to veicina cilvēka herpes vīrusa 8 (HHV-8) infekcija. Taču vēzis var attīstīties arī novājinātas imūnsistēmas dēļ. Parasti Kaposi sarkoma izpaužas kā sarkanīgi brūni vai violeti ādas plankumi ar iespējamu mezglu veidošanos. Atkarībā no stadijas tie var izplesties par plašām plāksnēm vai cietiem mezgliem.

Kādas ir galvenās Kaposi sarkomas formas?

Ārsti izšķir četras galvenās Kaposi sarkomas formas:

• Ar HIV saistītā (epidēmiskā) Kaposi sarkoma: var skart visus iekšējos orgānus, kā arī ādu un gļotādas un ātri var iegūt dzīvībai bīstamas formas. Tā ir vai nu agrīna HIV infekcijas pazīme, vai arī vēlīna izpausme, kas ir AIDS slimības stipri novājinātas imūnsistēmas rezultāts.
• Kaposi sarkoma imūnsistēmas jatrogēnas nomākšanas dēļ: tā ir medicīnisku pasākumu izraisīta imūnsistēmas nomākšana, piemēram, pēc orgānu transplantācijas. Kaposi sarkoma var pilnībā regresēt pēc imūnsupresijas pārtraukšanas.
• Klasiskā Kaposi sarkoma: šī ne īpaši agresīvā audzēja slimība galvenokārt skar gados vecākus vīriešus, galvenokārt Austrumeiropas vai ebreju izcelsmes. Attīstās tipiskas ādas izmaiņas, īpaši uz kājām, kas parasti gadiem vai gadu desmitiem lēni aug un gandrīz nekad neskar iekšējos orgānus.
• Endēmiskā Kaposi sarkoma: šī slimība galvenokārt skar vīriešus aptuveni 35 gadu vecumā. Endēmiskā Kaposi sarkoma īpaši bieži sastopama uz dienvidiem no Sahāras (Subsahāras reģions), un arī šajā gadījumā pastāv līdz pat četriem variantiem. Ja endēmiskā Kaposi sarkoma skar mazus bērnus, šī audzēja slimība limfmezglu un zarnu inficēšanās dēļ var ātri izraisīt nāvi.

Kādus simptomus var izraisīt Kaposi sarkoma?

Sākotnēji Kaposi sarkoma izpaužas kā atsevišķs violets, rozā vai sarkans mezgliņš uz ādas. Pēc tam šis plankums var izaugt līdz pat vairāku centimetru lielumam un mainīt krāsu no zili violetas līdz melnai un iegūt plakanu vai nedaudz paceltu formu. Dažos gadījumos audzējs var arī izplatīties dziļi mīkstajos audos un iekļūt kaulos. Ja audzējs atrodas uz gļotādas, piemēram, mutes dobuma zonā, tas var iegūt zilu līdz violetu krāsu. Savukārt, ja audzējs jau ir iekļuvis gremošanas traktā, tas var izraisīt smagu asiņošanu. Tomēr parasti lielākajai daļai pacientu nav simptomu.

Kāda ir tipiskā Kaposi sarkomas gaita?

Kaposi sarkoma var noritēt ļoti dažādi. Dažos gadījumos audu izmaiņas ir pastāvīgas, bet citiem pacientiem tās izplatās ļoti īsā laikā un var izraisīt pat nāvi, īpaši HIV inficētiem pacientiem.

Kā tiek diagnosticēta Kaposi sarkoma?

Kaposi sarkomu parasti var diagnosticēt pēc tās izskata ar neapbruņotu aci. Turklāt ārstējošais ārsts parasti veic punkcijas biopsiju, kuras laikā tiek izņemts neliels ādas gabaliņš, lai pēc tam to varētu izmeklēt mikroskopā. Ja pacientam ir HIV, parasti tiek veikti papildu izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai vēzis jau nav izplatījies uz citām ķermeņa daļām. Piemēram, var tikt nozīmēta krūškurvja un/vai vēdera dobuma datortomogrāfija.

Kā tiek ārstēta Kaposi sarkoma?

Līdz šim nav vispārpieņemta Kaposi sarkomas ārstēšanas plāna. Drīzāk ir dažādas ārstēšanas iespējas, kas vienmēr ir atkarīgas no Kaposi sarkomas galvenās formas. Tāpēc pacientus ar HIV saistīto (epidēmisko) Kaposi sarkomu parasti ārstē ar antiretrovīrusu terapiju, kuras mērķis ir nomākt vīrusus organismā. Ja antiretrovīrusu terapija nav pietiekama, lai novērstu Kaposi sarkomas izplatīšanos, var apsvērt arī ķīmijterapiju.

Savukārt, ja Kaposi sarkomu izraisījusi imūnsistēmas jatrogēna nomākšana, vispirms jāizpēta, vai un cik lielā mērā imūnsistēmu vājinošos medikamentus iespējams samazināt vai pat pilnībā pārtraukt to lietošanu. Tā kā audzēja perēklis parasti attīstās tikai šo zāļu lietošanas rezultātā, pēc to lietošanas pārtraukšanas tas parasti pilnībā izzūd.

Endēmiskas Kaposi sarkomas gadījumā ārsts parasti ievada pretvēža zāles, ar kurām audzēja slimību var labi kontrolēt. Savukārt klasisko Kaposi sarkomu parasti ārstē lokāli ar staru terapiju un, iespējams, var kombinēt ar aukstuma terapiju (krioterapiju) vai ķīmijterapiju.

Kāda ir Kaposi sarkomas pēcoperācijas aprūpe?

Tā kā Kaposi sarkomai ir tendence atkārtoties pēc veiksmīgas ārstēšanas (recidīvi), pacientiem ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu.