Pāriet uz galveno saturu

Zarnu vēzis: otrais visbiežāk sastopamais vēzis sieviešu vidū Vācijā

Kolorektālais vēzis ir izplatīts vēzis. Vācijā kolorektālais vēzis ir otrais visbiežāk sastopamais vēzis sieviešu vidū un trešais visbiežāk sastopamais vēzis vīriešu vidū. Diagnozi parasti nosaka, veicot kolonoskopiju, kuras laikā tiek paņemti audu paraugi un izmeklēti laboratorijā. Ārsti izšķir vēzi resnajā zarnā (resnajā zarnā) vai taisnajā zarnā, kas tiek izņemts ķirurģiski. Turpmāka apstarošana vai ķīmijterapija var palielināt pacienta izredzes pilnībā izveseļoties.

Zarnu vēža attīstība un diagnosticēšana

Zarnu vēzis parasti attīstās pa posmiem, tāpēc vēzis kādu laiku neizraisa nekādus simptomus un tāpēc mēdz palikt neatklāts. Drīzāk nespecifiski simptomi, kas norāda uz zarnu vēzi, var izpausties kā izkārnījumu izmaiņas vai asinis izkārnījumos, kā arī svara zudums, sāpes vēderā, anēmija, neliels drudzis un/vai nogurums. Zarnu vēzis attīstās, kad zarnu gļotāda sabiezē vienā vietā un no tās veidojas polips. Ja polips laika gaitā mainās, tas var attīstīties par zarnu vēzi. Ja polips ir neliels, tas ilgst aptuveni 5 līdz 10 gadus. Ārsti izšķir šādas četras vēža stadijas.

  • I stadija: audzējs atrodas zarnu muskuļu slānī.
  • II stadija: audzējs jau ir iebrucis blakus esošajos audos vai sasniedzis zarnu sieniņas ārējo slāni.
  • III stadija: audzējs vēl nav iebrucis citos orgānos, bet ir pārņēmis apkārtējos limfmezglus.
  • IV stadija: audzējs ir izplatījies uz citiem orgāniem.

Lai varētu pareizi ārstēt zarnu vēzi, ir svarīgi noteikt, kurā stadijā vēzis jau ir izplatījies. I, II un III stadija raksturo zarnu vēža "agrīno stadiju". No 100 pacientiem, kuriem diagnosticēts zarnu vēzis šajās stadijās, aptuveni 62 dzīvos vēl vismaz 5 gadus. Jo zemākā stadijā ir diagnosticēts kolorektālais vēzis, jo lielākas ir izredzes pilnībā izārstēties. Lai diagnosticētu zarnu vēzi, papildus kolonoskopijai un audu paraugu noņemšanai parasti tiek veikta taisnās zarnas apskate ar palpācijas metodi vai arī tiek veikta vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Ja ir aizdomas par taisnās zarnas vēzi, tiek nozīmēta arī magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MR), taisnās zarnas ultrasonogrāfija (tā sauktā endoskopija) un, ja nepieciešams, rektoskopija.

Kā tiek ārstēts zarnu vēzis?

Zarnu vēzi parasti izņem ķirurģiski. Ja audzējs atrodas dažu centimetru attālumā no sfinktera muskuļa, sfinktera muskulis netiek skarts. Tomēr taisnās zarnas vēža gadījumā bieži ir nepieciešama mākslīga zarnu izeja (stoma). Tā var būt pagaidu vai pastāvīga. Atkarībā no stadijas, kādā diagnosticēts vēzis, papildus operācijai var tikt nozīmēta ķīmijterapija vai staru terapija.