Pāriet uz galveno saturu

Kas ir Krukenberga audzējs?

Krukenberga audzējs ir nosaukums kuņģa-zarnu trakta karcinomas metastāzēm olnīcās (olnīcā) vai Douglasa telpā (vēderplēves izgriezumā). Tā ir nosaukta Frīdriha Ernsta Krukenberga (Friedrich Ernst Krukenberg) vārdā, kurš pirmais aprakstīja šo slimību. Krukenberga audzējs veido aptuveni 14 % no visām olnīcu metastāzēm, un tādējādi tas ir trešais visbiežāk sastopamais olnīcu audzēju veids. Sievietēm vidējā vecumā, kas ir vai nu perimenopauzē, vai postmenopauzē, Krukenberga audzējs attīstās biežāk nekā vidēji bieži.

Kā attīstās Krukenberga audzējs?

Precīzs Krukenberga audzēja cēlonis joprojām nav zināms. Tomēr ārsti pieņem, ka metastāzes izplatās vai nu ar asinīm (hematogēni), vai arī audzēja šūnas migrē tieši vēdera dobumā un no turienes sasniedz arī olnīcas. Ārsti to dēvē par "pilienveida metastāzēm". Tomēr pēdējā teorija ir pretrunā ar faktu, ka omentum majus, kas atrodas starp kuņģi un olnīcām, metastāzes neskar. Turklāt Krukenberga audzēji rodas olnīcu stromā, t. i., olnīcas iekšienē, nevis ārpus tās.

Kur Krukenberga audzēju gadījumā atrodas primārais audzējs?

Lielāko daļu Krukenberga audzēju izraisa kuņģa vēzis. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Journal of Medical Case Reports", aptuveni 76 % no visiem Krukenberga audzējiem ir kuņģa vēža izraisīti. Tam seko resnās zarnas vēzis (11 %), krūts vēzis (4 %) un apendiksa vēzis (3 %). Samērā retos gadījumos Krukenberga audzēji rodas no citu orgānu, piemēram, žultspūšļa un/vai aizkuņģa dziedzera, primāra audzēja.

Kādus simptomus izraisa Krukenberga audzējs?

Daudzos gadījumos Krukenberga audzēja simptomi ir diezgan nespecifiski, tāpēc bieži vien no tiem nevar izdarīt secinājumus par slimību. Daudzi cilvēki sūdzas par sāpēm vēderā, t. i., vēdera lejasdaļā. Turklāt var būt arī šādas citas sūdzības:

  • asiņošana no maksts,
  • Sāpes dzimumakta laikā (dispareūnija),> sāpes vēdera lejasdaļā un/vai iegurnī.
  • Sāpes vēdera lejasdaļā un/vai iegurnī,
  • Menstruālā cikla izmaiņas,
  • Vēdera uzpūšanās un/vai vēdera pūšanās
  • Darbspējas zudums
  • pārmērīga apmatojuma palielināšanās vietās, kur sievietēm parasti aug maz apmatojuma, piemēram, uz sejas, krūtīm vai muguras,
  • mazs sarkano asins šūnu skaits (anēmija),
  • Vēdera masa, ko var sajust zem ādas

    

 Attīstītā stadijā var parādīties arī drudzis, svīšana naktīs un nevēlams svara zudums.

Kā tiek diagnosticēts Krukenberga audzējs?

Dažos gadījumos Krukenberga audzēju ir iespējams diagnosticēt, aptaustot vēdera lejasdaļu. Tomēr parasti diagnozi nosaka, izmantojot parastās attēlveidošanas procedūras, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējumu, datortomogrāfiju (CT) vai magnētisko rezonansi (MR). Iespējama arī laparotomija. Tās laikā ķirurģiski atver vēdera dobumu, lai pārbaudītu, vai orgāns ir slims vai bojāts. Parasti Kruenberga audzēja diagnozi var noteikt vai nu pirms, vai pēc primārā vēža diagnosticēšanas.

Ja ir aizdomas par Kruenberga audzēju olnīcās, to var atklāt ar ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju (CT). Ja audzējs ir diagnosticēts, no tā var paņemt paraugus un izmeklēt laboratorijā (biopsija). Audu paraugu var ņemt ķirurģiski vai ar adatas biopsiju. Biopsija sniedz informāciju par audzēja veidu un ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas metodi.

Papildus attēliem un biopsijai informāciju par Krukenberga audzēja klātbūtni var sniegt arī asins analīzes. Ja asins analīzē tiek konstatēts paaugstināts CA-125 līmenis, tas var liecināt par ļaundabīga olnīcu audzēja klātbūtni. Īpaši pacientiem ar kuņģa un zarnu trakta vēzi parasti veic asins analīzes, lai pārbaudītu, vai ir arī Krukenberga audzējs. Asins analīzes var arī noteikt, cik lielā mērā pacients atveseļojas pēc Krukenberga audzēja ķirurģiskas izņemšanas.

Kā tiek ārstēts Krukenberga audzējs?

Krukenberga audzējs ir metastāze, t. i., sekundārs audzējs. Ārkārtīgi svarīgi ir atrast un ārstēt primāro audzēju. Tomēr daudzos gadījumos tas var būt sarežģīti, jo primārais audzējs var būt ļoti mazs. Daudzos gadījumos galvenais primārais audzējs, piemēram, krūts vai kuņģa vēzis, var ilgstoši saglabāties un izplatīties uz olnīcām, līdz tas tiek atklāts.

Parasti neoadjuvantā ķīmijterapija vai staru terapija tiek uzskatīta par terapeitiskām procedūrām, lai samazinātu audzēja izmēru pirms ķirurģiskas izņemšanas. Ja audzējs ir pietiekami liels, olnīcas un skartās zarnu daļas tiek izņemtas. Ķīmijterapiju var lietot arī pēc operācijas, lai ierobežotu jebkādu atlikušo audzēja šūnu augšanu vai iznīcinātu tās.

 Citos slimības gadījumos var veikt arī paliatīvo terapiju , kuras mērķis ir mazināt simptomus un uzlabot vēža pacienta dzīves kvalitāti.

Kādas ir Krukenberga audzēja prognozes?

Krukenberga audzēja prognoze ir daudz labāka, ja ir skartas tikai olnīcas vai iegurnis. Ja audzējs ir izplatījies ļoti tālu, prognoze ir diezgan nelabvēlīga.

Tomēr kopumā mirstība pacientiem ar Krukenberga audzēju ir diezgan augsta. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Cancer Management and Research", vidējais izdzīvošanas laiks Krukenberga audzēja gadījumā ir aptuveni 14 mēneši. Arī saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kas publicēti žurnālā "Archives of Pathology & Laboratory Medicine", prognoze ir tikpat slikta. Tie norāda, ka lielākā daļa pacientu ar Krukenberga audzēju ir dzīvi mazāk nekā divus gadus pēc diagnozes noteikšanas.