Kas ir krūškurvja sienas audzējs?

Krūškurvja sienas audzējs jeb krūškurvja audzējs tehniskajā valodā tiek saukts par krūškurvja sienas audzēju un apraksta audzēju, kas veidojas krūškurvja sienā. Krūškurvja sienu veido dažāda veida audi. Ārpusē ir āda, bet zem tās - taukaudi un saistaudi. Taču krūškurvja sienu veido arī ribas, kas sastāv no kaula un skrimšļa audiem. Visi šie dažādie audu veidi var veidot audzējus, turklāt labdabīgi audzēji parādās kā normālu audu šūnu izaugumi, bet ļaundabīgi audzēji ir deģenerējušas audu šūnas.

Aptuveni 9 % gadījumu krūšu kurvja sienas audzējs ir ļaundabīgs. Atkarībā no izcelsmes audiem audzējam ir atbilstošs latīniskais vai grieķu nosaukums. Piemēram, skrimšļa audu ļaundabīgu audzēju sauc par hondrosarkomu, no latīņu valodas nosaukuma chondrocyte, kas nozīmē skrimšļa šūnas. Aptuveni 35 % no visiem krūšu kurvja sienas audzējiem ir labdabīgi. Tomēr ārsti izšķir arī tā sauktos sekundāros audzējus, kas nav radušies krūšu kurvja sienā un ir attīstījušies, piemēram, no nieru, vairogdziedzera, prostatas vai krūts karcinomas (krūts vēža) metastāzēm krūšu sienā. Tie veido aptuveni 26 procentus no visiem šīs slimības gadījumiem. Taču plaušu vēzis (bronhu karcinoma) var izaugt arī ārpus plaušām un ieaugt krūts audos. Arī šis veids tiek uzskatīts par sekundāru krūšu sienas audzēju.

Kādi ir dažādi krūšu sienas audzēju veidi?

Ārsti krūšu sienas audzējus iedala labdabīgos un ļaundabīgos audzējos šādi:

• labdabīgi audzēji:
• Hondroma (veidojas skrimšļos),
• Fibroma (veidojas saistaudos),
• Osteohondroms, fibrozas displāzija (rodas kaulos),
• Hemangioma (rodas asinsvadu šūnās),
• Lipoma (rodas taukaudos),
• Nevus, saukts arī par dzimumzīmēm (rodas pigmenta šūnās),
• Neirofibroma (rodas nervu saistaudos)

Visbiežāk sastopamie krūšu kurvja sienas labdabīgie audzēji ir osteohondroms, hondroms un šķiedru displāzija.

• ļaundabīgi audzēji:
• Angiosarkoma (rodas asinsvadu šūnās),
• Hondrosarkoma (rodas skrimšļos),
• Fibrosarkoma (rodas saistaudos),
• Liposarkoma (rodas taukaudos),
• Neirofibrosarkoma (rodas nervu saistaudos),
• ļaundabīgā melanoma (rodas pigmentšūnās),
• Osteosarkoma, Evinga sarkoma, solitārā plazmocitoma (rodas kaulos)

• Visbiežāk sastopamā krūškurvja sienas ļaundabīgā audzēja forma ir hondrosarkoma un fibrosarkoma.

  Kādus simptomus izraisa krūškurvja sienas audzējs?

  Krūškurvja sienas audzējs parasti izraisa sāpes krūškurvja sienā tikai progresējošā stadijā. Turklāt krūškurvja sienas rajonā var būt jūtams pacēlums vai pietūkums. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja audzējs ir sasniedzis noteiktu izmēru. Retos gadījumos šī vieta var būt pārkarsusi un/vai apsārtusi. Tomēr iespējams arī, ka krūšu sienas audzējs nerada nekādus simptomus un tiek diagnosticēts, piemēram, audzēju skrīninga laikā vai kā tīri nejaušs atradums.

  Kā tiek diagnosticēts krūškurvja sienas audzējs?

  Ja ir aizdomas par krūškurvja sienas audzēju, to var skaidri vizualizēt un diagnosticēt ar datortomogrāfijas (CT) palīdzību. Salīdzinājumā ar parastajiem rentgena stariem datortomogrāfijas priekšrocība ir tā, ka krūšu kurvja sienas audzējs jau var tikt precīzi lokalizēts, un tajā ir redzamas arī plaušas. Šī labā attēlveidošana galvenokārt ir iespējama tāpēc, ka datortomogrāfijā tiek parādīts slāņains attēls ķermeņa šķērsgriezumā. Precīzas audzēja atrašanās vietas un izmēra zināšana ir būtiska iespējamai operācijai. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildu magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai audzējs jau nav ieaudzis blakus esošajās struktūrās. Tas var skart, piemēram, pleiru, kā arī piena dziedzeri.

  Kā tiek ārstēts krūškurvja sienas audzējs?

  Krūškurvja sienas audzēja ārstēšana vienmēr tiek veikta ciešā sadarbībā ar onkologu, krūšu ķirurgu un plastisko ķirurgu. Parasti pirmā ārstēšanas metode vienmēr ir krūšu sienas audzēja izņemšana. Tas, vai tas ir iespējams, vienmēr ir atkarīgs no audzēja veida, tā lieluma un atrašanās vietas. Ķirurģisku iejaukšanos var kombinēt arī ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, staru terapiju vai ķīmijterapiju. Daudzos gadījumos ir nepieciešama krūškurvja sienas protezēšana, lai atjaunotu stabilitāti, kā arī lai aizsargātu plaušas. Krūškurvja sienas aizvietotājs parasti sastāv no kaula aizstājēja, piemēram, metāla plāksnītes vai plastmasas. Tomēr to var izgatavot arī no plastmasas sieta vai kaulu cementa.

  Vienas operācijas laikā labdabīgs audzējs tiek izņemts ar 2 cm drošības rezervi. Ļaundabīgiem audzējiem drošības rezerve ir no 4 līdz 5 cm. Konkrēti tas nozīmē, ka ārsts ap audzēju vienmēr noņems dažus centimetrus veselu audu. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu to, ka joprojām nav šūnu kopu, no kurām var veidoties jauns audzējs. Faktiskās ķirurģiskās procedūras atšķiras atkarībā no audzēja kategorijas un blakus esošajiem orgāniem, kas var tikt skarti. Ja tas ir, piemēram, kaulu vai skrimšļu audzējs, to operē saskaņā ar kompartamentārās rezekcijas principiem, t. i., ja iespējams, izņem visu kaulu vai skrimšļus kopā ar apkārtējiem saistaudiem. Tomēr visizplatītākā ārstēšanas metode ir tā sauktā daļējā krūškurvja sienas rezekcija, kad plaušu audzējs ir izplatījies uz blakus esošajiem krūškurvja sienas audiem. Ja krūškurvja sienā jau ir parādījušās metastāzes, arī tās ir jānoņem.

  Kāda ir krūšu sienas audzēju prognoze?

  Krūškurvja sienas audzēja prognoze vienmēr ir atkarīga no audzēja veida, tā šūnu diferenciācijas un stadijas, kādā tas diagnosticēts. Tāpat kā citu vēža veidu gadījumā, jo agrāk krūšu kurvja sienas audzējs tiek diagnosticēts un ārstēts, jo labākas ir izārstēšanas iespējas. Krūškurvja sienas primāro sarkomu vidējais piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir 17 %, un prognoze ir daudz labāka, ja audzējs tiek ārstēts agrīnā stadijā.