K

as ir kuņģa vēzis?

Katru gadu

apmēram 15 000 cilvēku Vācijā saslimst ar kuņģa vēzi (kuņģa karcinomu) - ļaundabīgu audzēju slimību, kas skar kuņģi. Kuņģa vēzi izraisa deģenerējušas kuņģa gļotādas šūnas.

T

ā kā kuņģa vēzis ilgu laiku neizraisa nekādus simptomus, tas parasti tiek diagnosticēts diezgan vēlu.

Kas veicina kuņģa vēža attīstību?

Iespējams, ka

ir vairāki riska faktori, kas veicina kuņģa vēža attīstību. Iespējams, vissvarīgākais faktors ir ēšanas paradumi. Tiek uzskatīts, ka sālīti, pikanti, cepti, sālīti un/vai kūpināti pārtikas produkti var izraisīt kuņģa vēzi, jo tie satur nitrātus. Jo īpaši cilvēki, kuri uzturā lieto ļoti daudz gaļas, riskē, ka kuņģī nonāks Helicobacter pylori baktērija. Šī baktērija izraisa nitrātu pārvēršanos par nitrītiem, kas ir kancerogēni.

T

aču arī pārmērīga nikotīna un alkohola lietošana var izraisīt kuņģa iekaisumus un čūlas, kas var kļūt ļaundabīgas.

Cilvēkiem, kuri kopumā ir noslieci uz kuņģa slimībām, ir lielāks risks saslimt ar kuņģa slim

ībām.

Tas ietver gan kuņģa čūlas, gan arī retākas slimības, piemēram, autoimūnu gastrītu. Tomēr arī ģenētiskajiem faktoriem ir nozīme kuņģa vēža attīstībā, ko nevajadzētu novērtēt par zemu.

J

a kādam ģimenes loceklim jau ir šī slimība, tā bieži skar arī citus ģimenes locekļus, turklāt papildus ģenētiskajai nosliecei par izskaidrojumu var kalpot arī ēšanas paradumi.

Kādi ir tipiski kuņģa vēža simptomi?

Kuņģa vēzis parasti simptomus izraisa diezgan vēlu, tāpēc parasti netiek diagnosticēts agrīni. Ja nespecifiski simptomi tomēr rodas, lielākā daļa pacientu tos skaidro ar jutīgu kuņģi. Tie ietver šādus simptomus

• pēkšņa nepatiku pret noteiktiem pārtikas produktiem
• jutīga reakcija uz pārtikas produktiem, kas iepriekš bija labi panesami,
• Grēmas, apetītes trūkums, pilnuma sajūta un/vai slikta dūša, kas rodas tāpēc, ka kuņģa karcinoma atrodas pie kuņģa izejas un tādējādi bloķē pārtikas nokļūšanu uz zarnām,
• Svara zudums,
• Sāpes un/vai spiediena sajūta vēdera augšdaļā; progresējošās stadijās karcinomu var pat sajust vēdera augšdaļā,
• Ūdens uzkrāšanās vēderā (ascīts), ko izraisa audzējs vēderplēvē,
• Nogurums, miegainība un/vai darba spēju traucējumi,
• Asinis vemšanas laikā un/vai
• melni izkārnījumi,

Ja kuņģa karcinomai jau ir izveidojušās metastāzes, var rasties arī aknu darbības traucējumi. Tas nozīmē, ka sarkanie asinsķermenīši vairs netiek izvadīti ar žulti un nogulsnējas ādā, tāpēc gļotādas un āda var kļūt dzeltenas (tā sauktā dzelte).

S

ievietes var sūdzēties par sāpēm dzimumakta laikā vai maksts asiņošanu, ko var izskaidrot ar to, ka karcinoma jau ir metastāzējusi uz olnīcām.

Kā diagnosticē kuņģa vēzi?

Pēc anamnēzes paņemšanas ārstējošais ārsts palpēs vēderu, meklējot limfmezglu palielinājumus. Ja ir aizdomas par kuņģa vēzi, barības vads, kuņģis un tievās zarnas augšdaļa parasti tiek izmeklēta rūpīgāk, veicot endoskopiju. Ja šīs izmeklēšanas laikā tiek konstatēts aizdomīgs audzējs, ārsts paņem audu paraugu, kuru laboratoriski izmeklē, lai noteiktu audzēja šūnu klātbūtni.

N

epieciešamības gadījumā var tikt nozīmēts arī asins un/vai izkārnījumu tests.

Tomēr, lai galīgi apstiprinātu kuņģa vēža diagnozi, tiks veikta ultrasonogrāfija, kaulu scintigrāfija, datortomogrāfija vai vēdera vai krūškurvja rentgens. Tas arī ļauj ārstam noteikt metastāzes, kas jau var būt izveidojušās, piemēram, plaušās, iegurnī vai kaulos. Galu galā tiks noteikts arī precīzs audzēja veids un tā stadija.

Šī informācija ir ļoti svarīga, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu.

Ja kuņģa vēzis tiek diagnosticēts pirmajā stadijā, izredzes izārstēties ir no 70 līdz 80 procentiem. Savukārt ceturtajā stadijā tās ir mazāk nekā 5 procenti.

T

omēr arī šajās vēlīnajās stadijās ir dzīvību pagarinošas un sāpes mazinošas ārstēšanas iespējas.

Kādus

kuņģa vēža veidus var atšķirt?

Papildus ļaundabīgumam kuņģa vēzi iedala arī četrās tā sauktajās pakāpēs (G1 līdz G4) atkarībā no tā, cik tālu tas ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām un limfmezgliem. Papildus audzēja lielumam nozīme ir arī tam, vai vēzis jau ir vai nav metastāzējis.

J

a tā ir augsta stadija, vēzis jau ir ļoti progresējis.

Kā tiek ārstēts kuņģa vēzis?

Kuņģa vēzi parasti pilnībā izoperē ķirurģiski. Ja kuņģa vēzis tiek diagnosticēts agrīnā stadijā un vēl nav izplatījies kuņģa gļotādā, ārsti var veikt minimāli invazīvu procedūru, ko sauc par atslēgas caurumu operāciju. Šādā gadījumā audzējs tiek izņemts caur maziem iegriezumiem ādā gastroskopijas laikā. Vēlākā stadijā, ja ir tikai mazāks audzējs, ķirurģiski tiek izņemta daļa kuņģa un tuvākie limfmezgli vai arī kuņģis tiek pilnībā izņemts (gastrektomija).

P

ēc tam ķirurgs, izmantojot tievās zarnas daļu, izveidos kuņģa aizvietotāju.

Atšķirībā no citiem vēža veidiem kuņģa vēža gadījumā staru terapija un/vai ķīmijterapija ir tikai daļēji sekmīga.

T

omēr abas ārstēšanas metodes var izmantot kā palīglīdzekļus, piemēram, lai samazinātu audzēja lielumu un tādējādi atvieglotu operāciju.

Dienās pēc operācijas pacients tiek barots caur kuņģa caurulīti un lēnām tiek ieviesta diētas maiņa. Rehabilitācijas pasākumu ietvaros, kas tiek veikti ambulatori vai stacionārā, pacients mācās tikt galā ar savu slimību. Var izmantot alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, akupunktūru, īpaši slikta dūša simptomu gadījumā. Atkarībā no kuņģa vēža smaguma pakāpes dažiem pacientiem nepieciešama arī mākslīgā barošana.

Šādā gadījumā

tiek ievadīta tā sauktā PEG caurulīte.

Ja kuņģa vēzis tiek diagnosticēts tikai terminālajā stadijā, audzēja augšanas apturēšanai bieži tiek izmantota antivielu terapija. Citi paliatīvie pasākumi var paildzināt pacienta dzīvi un nodrošināt bezsāpju laiku.

a