Kas ir labdabīgs krūts audzējs?

Labdabīgs krūts audzējs ir krūts dziedzera audzējs, kas var rasties gan sievietēm, gan vīriešiem. Krūts audzējus bieži sauc arī par piena dziedzera audzējiem vai krūts audzējiem. Lielākā daļa no tiem ir fibroadenomas vai fibrocistiskas izmaiņas. Sievietes ar krūts dziedzera audzējiem slimo biežāk nekā vīrieši.

Kā attīstās krūts audzējs?

Kā fibrocistiskas izmaiņas piena dziedzera audzējs attīstās dziedzeru un kanāliņu epitēlijā. Tā augšanu galvenokārt izraisa mainīgā hormonālā ietekme sievietes ciklā. No paplašinātiem piena kanāliem un dziedzeru daivām, tā sauktajām lobulām, var attīstīties dažu milimetru līdz vairāku centimetru lielas cistas. Lai gan lielākā daļa taustāmo krūts dziedzeru ir cistas, cistas sieniņu veido arī atrofējies dziedzeru epitēlijs. Ļoti reti šis atrofētais dziedzeru epitēlijs deģenerējas, tāpēc cistas gandrīz nekad nerada risku saslimt ar krūts vēzi.

Kādi ir krūts audzēja attīstības cēloņi vīriešiem?

Ja piena dziedzera audzējs attīstās vīrietim, bieži vien tas ir saistīts ar ģenētisku noslieci. To var izraisīt mutācijas, kas rodas spontāni vai tiek pārmantotas. Jo īpaši BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas palielina krūts vēža risku, kā arī risku saslimt ar citiem vēža veidiem, piemēram, aizkuņģa dziedzera, prostatas un/vai zarnu vēzi. Turklāt Klinefeltera sindroms var izraisīt iedzimtu hromosomu skaita traucējumu. Šādā gadījumā vīriešiem ir viena vai vairākas papildu X hromosomas, kas neizbēgami palielina krūts vēža risku.

Kādi ir dažādi krūts labdabīgo audzēju veidi?

Labdabīgos krūts audzējus parasti iedala fibroadenomās un piena vadu papilomās. Fibroadenomas ir vieni no visbiežāk sastopamajiem labdabīgajiem krūts audzējiem, un tie veidojas, proliferējot dziedzeru un saistaudiem. Ja ir dziedzerveida audu proliferācija, ārsti to sauc par adenomu. Savukārt tā saukto fibromu gadījumā ir saistaudu pārpalikums. Gan fibroadenomas, gan adenomas rada paaugstinātu krūts vēža risku.

Savukārt piena kanāla papiloma (intraduktālā papiloma) ir labdabīgs veidojums, kas skar piena kanāla iekšējo ādu. Piena kanāla papiloma parasti atrodas lielajos piena kanālos, kas ir tuvu krūtsgals. Tomēr tā var atrasties arī mazākos piena kanālos. Iespējams, ka piena kanālu papilomas var rasties atsevišķi vai vairākkārtīgi. Biežāk nekā caurmērā piena kanālu papilomas veidojas menopauzes laikā.

Kādi ir piena kanāla fibroadenomas un papilomas simptomi?

Ļoti retos gadījumos fibroadenomas izraisa simptomus. Tomēr pirms menstruāciju sākuma dažkārt var būt sasprindzinājuma sajūta skartajā krūtī. Šīs sāpes var viegli sajaukt ar premenstruālo sindromu. Fibroadenomu var aptaustīt kā gludu un kustīgu mezgliņu, kas dažkārt var būt arī nedaudz bedrains. Lielgabala diametrs var būt no 5 mm līdz 5 cm.

Savukārt piena kanāla papiloma var izraisīt asiņainus izdalījumus no krūtsgala.

Kā tiek diagnosticēts krūts audzējs?

Krūts audzējs tiek diagnosticēts, ārstam veicot palpācijas izmeklēšanu un parastās attēlveidošanas procedūras - sonogrāfiju (ultrasonogrāfijas izmeklējumu) un mamogrāfiju (rentgena izmeklējumu). Lai izslēgtu ļaundabīgu krūts audzēju, ginekologs vairumā gadījumu paņems arī audu paraugu (biopsiju), ko izmeklēs laboratorijā. Biopsija ir īpaši ieteicama, ja audzējs aug.

Ja tā ir piena kanāla papiloma, no krūtsgala izdalījušos sekrētu mikroskopā izmeklē, lai noteiktu, vai tajā nav asiņu un deģenerējušu šūnu. Papildus sonogrāfijas un mamogrāfijas attēlveidošanas procedūrām tiek veikta arī mammogrāfija. Pēdējo izmanto, lai noteiktu audzēja apjomu un precīzu atrašanās vietu. Veicot piena kanāliņu izmeklēšanu, tā saukto galaktogrāfiju, vietējā anestēzijā piena kanāliņos injicē kontrastvielu un veic rentgenu. Pamatojoties uz visiem šiem izmeklējumu rezultātiem, ārsts galu galā izlemj, vai krūts audzējs ir ķirurģiski jāoperē vai ne. Gadījumā, ja ir izveidojušās vairāk intraduktālo papilomu, kuru šūnās arī ir noteiktas pakāpes izmaiņas, palielinās risks, ka piena kanāla papiloma attīstīsies par ļaundabīga tipa vēzi.

Kā tiek ārstēts krūts audzējs?

Tā kā piena dziedzera audzēji parasti ir nekaitīgi, tos bieži vien nav nepieciešams izoperēt. Tomēr tie ir regulāri jāpārbauda. Tas jādara, no vienas puses, aptaustot krūti, un, no otras puses, ar ultraskaņas izmeklējumiem, ko veic pacienti ārstējošais ginekologs. Pēdējie ultrasonogrāfiskie izmeklējumi jāveic ik pēc trim mēnešiem. Lai gan labdabīgs krūts audzējs nav vēža audzējs, daudzos gadījumos tam ir tendence augt tālāk. Tas var izspiest apkārtējos audus. Atkarībā no tā, kur krūts audzējs atrodas un līdz kādam izmēram tas ir izaudzis, audzēju ir iespējams arī noņemt. To var izdarīt ar nelielu operāciju, ko sauc par vakuuma sūkšanas biopsiju. Krūts audzējs tiek izņemts vietējā vai vispārējā anestēzijā. Par labu krūts audzēja ķirurģiskai izņemšanai liecina šādi iemesli:

• Ietekmētā persona uztver krūts audzēju kā traucējošu vai izjūt diskomfortu.
• Krūts audzējs strauji aug.
• Ir paaugstināts krūts vēža risks, jo audzējs varētu deģenerēt.

Kāda ir krūts audzēja turpmākā aprūpe?

Cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēts krūts audzējs, ir jārunā ar savu ārstu par to, cik bieži viņiem ir jāveic pārbaudes. Tas pats attiecas arī pēc krūts audzēja ķirurģiskas izņemšanas, jo dažas slimības formas pēc tam sāk vairāk augt un veidojas no jauna. Tas var būt saistīts arī ar palielinātu ļaundabīga audzēja attīstības risku.