Kas ir Laima slimība?

Laima slimība, saukta arī par boreliozi, raksturo klīnisko ainu, ko pārnēsā ērces. Tomēr var izslēgt inficēšanos no cilvēka cilvēkam. Slimība var izpausties dažādos veidos un izpausties dažādās pakāpēs. Laima slimība galvenokārt skar ādu, bet var skart arī nervu sistēmu, locītavas un sirdi. Slimību izraisa baktērijas. Tās ir tā sauktās Borrelia burgdorferi baktērijas. Laima slimība ir īpaši izplatīta Vācijā no jūnija līdz augustam, jo ērces ir ļoti bieži sastopamas. Pagaidām nav vakcinācijas pret Laimas slimību.

Starp citu, Laimas boreliozes slimība tika nosaukta vietas vārdā, kur tā tika atklāta 1976. gadā. Laimas pilsētā Konektikutas štatā/ASV, Konektikutas štatā, pēc ērces piesūkšanās ievērojami lielam skaitam pacientu attīstījās locītavu iekaisums. Lai gan ar Laimas boreliozi saistītās ādas izpausmes Eiropā bija zināmas jau pagājušā gadsimta mijā, patogēns pirmo reizi detalizēti tika aprakstīts un izpētīts tikai 1981. gadā.

Kādi Laimas boreliozes veidi tiek izšķirti?

Laima boreliozi izraisa dažādas Borrelia ģints baktēriju sugas. Tās pieder pie tā sauktās Borrelia burgdorferi sensu lato baktērijas (Bbsl komplekss). Ir aprakstītas vairāk nekā 20 sugas, no kurām vismaz sešas ir uzskatāmas par cilvēka patogēniem:

• Borrelia afzelii,
• Borellia bavariensis,
• Borellia burgdorferi sensu stricto,
• Borellia garinii,
• Borellia mayonii,
• Borellia spielmanii.

Pašlaik vēl tiek pētīta Borrelia bissettiae, B. lusitaniae un B. valaisiana sugu patogenitāte. Visas iepriekš minētās cilvēkam patogēnās sugas var izraisīt tā sauktos migrējošos izsitumus (erythema migrans). Borellia bavariens un Borellia garinii patogēni var izpausties neiroloģiski, bet B. burgdorferi sensu stricto ir saistīta ar tā sauktā Laimas artrīta attīstību. Savukārt Borellia afzelli var veicināt acrodermatitis chronica atrophicans attīstību.

Kuros reģionos sastopamas cilvēkam patogēnās Laimas boreliju sugas?

Visas iepriekš minētās cilvēkam patogēnās sugas, izņemot Borellia mayonii, sastopamas Eiropā. Tomēr ASV ir konstatētas tikai Borellia burgdorferi sensu stricto un Borellia mayonii. Āzijā ir konstatētas visas cilvēkam patogēnās sugas, izņemot Borellia burgdorferi sensu stricto un Borellia mayonii. Tādējādi Laima borelioze mērenā klimata joslās sastopama visā pasaulē. Tomēr tropos un subtropos ir izplatītas arī citas boreliozes, piemēram, utis vai ērču pārnēsātais recidivējošais drudzis. Retos gadījumos šo slimību uz Vāciju atved ceļotāji.

Cik izplatīta ir Laima slimība Vācijā?

Precīzs Laima slimības gadījumu skaits Vācijā nav zināms. Ziņošanas biežums federālajās zemēs, kurās ir obligāta ziņošana par šo slimību, svārstās no 26 gadījumiem/100 000 iedzīvotāju (2015. gadā) līdz 41 gadījumam/100 000 iedzīvotāju (2013. gadā). Tomēr neatkarīgi no precīza gadījumu skaita pētnieki ir vienisprātis, ka Laimas slimība ir plaši izplatīta un pret to ir jāizturas nopietni. Galvenā problēma ir tā, ka slimība var parādīties vairākus gadus pēc ērces piesūkšanās.

Kā Laima slimība tiek pārnesta?

Laimas boreliozes ierosinātāji, tā sauktās boreliju baktērijas, uz cilvēkiem tiek pārnestas, piesūkusies ērce. Centrāleiropā to galvenokārt veic ērce (Ixodes ricinus). Vācijā aptuveni viena trešdaļa ērču ir boreliju pārnēsātājas. Tomēr ne katrs ērces piesūkšanās obligāti izraisa inficēšanos. Piemēram, ja ērce tiek noņemta agrīni, inficēšanās risks ir ievērojami mazāks. Savukārt, ja ērce paliek piesūkusies ilgāk par divpadsmit stundām, inficēšanās risks ievērojami palielinās. Pētījumi liecina, ka Vācijā tikai viens no 100 ērces piesūkšanās gadījumiem izraisa Laima slimību. Starp citu, persona, kas inficējusies ar Laimas slimību, nevar nodot šo slimību citiem cilvēkiem.

Kā tieši tiek pārnesta Laimas slimība?

Ērces (Ixodes ricinus) ērces (Ixodes ricinus) boreliju baktērijas atrodas zarnās. Pēc piesūkšanās borēlijas migrē uz siekalu dziedzeriem un no turienes kopā ar ērces siekalām tiek pārnestas uz piesūkušos cilvēku. Tomēr boreliju pārnešana ir iespējama tikai pēc ilgāka laika. Tas nozīmē, ka ērcei jābūt piesūkušai vismaz vairākas stundas, lai notiktu slimības pārnešana.

Kurš rezervuārs ir zināms Laimas boreliozes gadījumā?

Par nozīmīgāko Laimas boreliozes patogēnu rezervuāru tiek uzskatītas peles, bet arī putni. Tomēr arī eži, lapsas, truši un pat rāpuļi tiek uzskatīti par Borrelia burgdorferi baktērijas saimniekdzīvniekiem un patogēnu rezervuāriem.

Kad Laima slimība izpaužas pēc ērces piesūkšanās?

Lielākā daļa slimību ir asimptomātiskas. Tomēr Laima boreliozi var konstatēt aptuveni dažas dienas līdz nedēļas pēc ērces piesūkšanās pēc tā sauktā klīstošā apsārtuma. Retāk, vēlīnās Laimas boreliozes formas var izpausties vairākus mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās.

Kādi ir Laimas slimības simptomi?

Vairumā gadījumu Laimas borelioze paliek nepamanīta. Ja pacientam rodas simptomi, tie var izpausties ļoti dažādos veidos, sākties dažādos laikos vai izpausties kombinēti. Tas apgrūtina slimības diagnosticēšanu agrīnā stadijā. Tomēr 90 procentos gadījumu Laima boreliozi pamana ar tā saukto migrējošo apsārtumu (erythema migrans). Tas ir vismaz 5 cm liels gredzenveida ādas apsārtums, kam vidū parasti ir bālāka krāsa nekā malās. Ādas apsārtums izplatās uz āru vairāku dienu laikā un pirmo reizi ir pamanāms aptuveni trīs līdz 30 dienas pēc ērces piesūkšanās, parasti koduma vietas rajonā. Tomēr ceļojošs apsārtums var rasties arī citās ķermeņa daļās. Tās ir šādas:

• kājās,
• galvas vai kakla rajonā.

Slimībai progresējot, var parādīties arī šādi gripai līdzīgi simptomi:

• Drudzis,
• Limfmezglu pietūkums,
• Muskuļu un/vai locītavu sāpes.

Bērniem var parādīties arī mezglaini un/vai zili sarkani ādas pietūkumi. Tie galvenokārt rodas uz ausīm, krūtsgals vai dzimumorgānu rajonā. Ļoti reti dažiem pacientiem rodas hronisks ādas iekaisums (acrodermatitis chronica atrophicans). Āda mainās, īpaši uz roku, kāju, kāju pirkstu un/vai pirkstu iekšpuses. Acrodermatitis chronica atrophicans laikā āda kļūst plānāka kā papīrs un iegūst zilganu krāsu.

Kādas ir neiroboreliozes, Laima artrīta un Laima kardīta izpausmes?

Laima slimība var ietekmēt nervu sistēmu. Ārsti to sauc par neiroboreliozi, bet tā rodas tikai aptuveni trim no 100 pacientiem. Neiroborelioze parasti izpaužas dažas nedēļas vai mēnešus pēc ērces piesūkšanās. Diezgan reti gadās, ka neiroborrelioze attīstās pēc vairākiem gadiem. Slimību pavada šādi simptomi:

• dedzinošas nervu sāpes, kas pastiprinās īpaši naktī,
• vienpusēja vai abpusēja sejas paralīze,
• iekaisuma nervu kairinājums, kas var izraisīt nejutīgumu, redzes un/vai dzirdes traucējumus,
• retāk - stumbra, roku un/vai kāju paralīze.

Ja neiroborrelioze attīstās bērniem, tā izpaužas kā nepūlains meningīts, kas saistīts ar stiprām galvassāpēm vai pēkšņu vienpusēju sejas paralīzi (līdz 90 % gadījumu). Sejas paralīzes gadījumā skartās puses acs nevar aizvērt un pieri nevar saraukt. Var gadīties arī, ka viens mutes kaktiņš pakaras uz leju.

Papildus neiroboreliozei var rasties arī tā sauktais Laima artrīts. Tas attīstās gandrīz pieciem no 100 pacientiem un izraisa locītavu iekaisumu. Laima artrīts galvenokārt skar ceļa locītavas un retāk potītes vai elkoņa locītavas. Slimība parasti progresē epizodēs un atkārtojas atkal un atkal.

Ļoti reti Laima slimība var skart sirdi un izraisīt iekaisumu, sirds aritmiju vai vadīšanas traucējumus. Ārsti to dēvē par Laimas kardītu.

Par kādiem simptomiem jākonsultējas ar ārstu?

Ja rodas iepriekš aprakstītais migrējošais apsārtums, ieteicams nekavējoties sazināties ar ārstu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja Jūs neatceraties, ka Jums būtu piesūkusies ērce. Turklāt ārsta palīdzība jāmeklē, ja sākas tādi simptomi kā drudzis un/vai muskuļu sāpes un galvassāpes.

Kādas ir Laima slimības dažādās stadijas?

Laima slimību parasti iedala šādās trīs stadijās:

• I stadija:Daudzos slimības gadījumos no trim dienām līdz vairākām nedēļām pēc ērces piesūkšanās attīstās tā sauktais migrējošais apsārtums (erythema migrans). Tam nav obligāti jāparādās koduma vietā, tas var attīstīties arī uz citām ķermeņa daļām. Pēdējais tomēr liecina par baktērijas izplatīšanos organismā. Šajā pirmajā slimības stadijā daži pacienti sūdzas par vispārējiem infekcijas simptomiem, piemēram, drudzi, galvassāpēm, muskuļu un locītavu sāpēm. Var būt arī limfmezglu pietūkums un/vai vispārējs nogurums. Šajā slimības stadijā Laimas slimības diagnoze ir vairāk klīniska.
• II stadija:Pēc dažām nedēļām līdz sešiem mēnešiem pēc ērces piesūkšanās var rasties dedzinošas nervu sāpes pie migrējošās eritēmas. Īpaši smagos gadījumos to var pavadīt jušanas traucējumi un paralīze.
• III stadija:Pēc sešiem mēnešiem līdz gadiem pēc ērces piesūkšanās aptuveni 5 % pieaugušo un bērnu sūdzas par Laimas artrītu, kas izpaužas kā pieaugošas sāpes locītavās. Īpaši skartas ir ceļa un potītes locītavas. Sāpes vai nu parādās epizodiski, vai ir pastāvīgas.

Kā tiek diagnosticēta Laima slimība?

Laima boreliozi var diagnosticēt ārstējošais ārsts, veicot fizikālo izmeklēšanu, ja ir klīstošais apsārtums. Ja pacientam ir citi simptomi, kas norāda uz Laimas slimību, tos var precizēt, veicot asins analīzes.

Neiroboreliozi var diagnosticēt intratekāli, t. i., veicot nervu šķidruma pārbaudi, lai noteiktu antivielas pret borelijām. Šajā gadījumā, lai noteiktu borēliju specifisko intratekālo antivielu veidošanos, izmanto tā saukto CSF/seruma indeksu. Lielākajai daļai pacientu CSP/seruma indeksu var noteikt 6 līdz 8 nedēļas pēc slimības sākuma. Daudzos gadījumos var noteikt arī iekaisuma izmaiņas cerebrospinālajā šķidrumā. Tās var ietvert limfocītu pleocitozi un/vai asins/ CSP barjeras traucējumus.

Kā tiek ārstēta Laima slimība?

Ja slimību diagnosticē agrīni un ārstē ar antibiotikām, pacients parasti ātri atveseļojas. Smagas slimības norises, kā arī vēlīnās izpausmes var novērst, lietojot antibiotikas agrīnā slimības stadijā. Parasti lieto šādas perorāli lietojamas antibiotikas:

• Amoksicilīns: galvenokārt tiek lietots bērniem un grūtniecēm,
• Doksiciklīns: parasti tiek lietots pieaugušo ārstēšanai

Alternatīvi var lietot cefuroksīma aksetilu vai azitromicīnu. Smagas slimības norises parasti var novērst, lietojot antibiotikas. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes hroniskā stadijā var būt nepieciešama arī intravenoza terapija. Šim nolūkam galvenokārt tiek nozīmēts ceftriaksons, cefotaksīms vai penicilīns G. Attiecīgo zāļu lietošanas ilgums ir atkarīgs ne tikai no slimības veida, bet arī no smaguma pakāpes, un tas var būt no 10 līdz 30 dienām. Ārsti neiesaka antibiotiku lietošanu mēnešiem ilgi vai to atkārtošanu vairākas reizes, vai vairāku aktīvo vielu kombinācijas nozīmēšanu. 82 procentos gadījumu slimība izzūd pēc pirmā ārstēšanas cikla beigām. Īpaši smagos gadījumos ir nepieciešamas līdz pat četras infūziju sērijas, līdz slimība izzūd.

Ja pacientam ir piesūkusies ērce, bet viņam nav nekādu slimības simptomu, profilaktiska antibiotiku lietošana ir stingri ieteikta. Antibiotiku lietošanas blakusparādību risks nevar atsvērt zāļu lietošanas labvēlīgo ietekmi uz veselību.

Kāda ir Laimas slimības prognoze?

Laimas slimības prognoze ir atkarīga no tā, vai ārstēšana tiek uzsākta ātri, kā arī no tā, cik daudz laika baktērijām ir bijis laika izplatīties un vairoties organismā. Ja Laimas slimību ārstē pareizi, simptomi parasti pilnībā izzūd. Tomēr var gadīties arī tā, ka Laimas slimības simptomi saglabājas. Piemēram, daži pacienti pēc saslimšanas ar šo slimību cieš no vieglas sejas nervu paralīzes un pastāvīgām locītavu sāpēm visu atlikušo dzīvi. To var izskaidrot ar noturīgu imūnsistēmas reakciju. Komplikācijas rodas galvenokārt tad, ja slimība tiek diagnosticēta vēlīnā stadijā un tādēļ ir grūti ārstējama.

Daudzos plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots par tā saukto pēc Laima slimības sindromu. Tomēr līdz šim nav bijis iespējams sniegt skaidru klīnisko ainu. Pacienti, kas cieš no tā, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, vispārēju vājuma sajūtu un koncentrēšanās grūtībām. Tomēr pētījumi liecina, ka šie simptomi tikpat bieži parādās cilvēkiem, kuri nekad nav slimojuši ar Laima slimību. Tāpēc daudzi medicīnas eksperti apšauba Laimas slimības pēclimības sindroma pastāvēšanu.

Savukārt atzītas vēlīnās slimības sekas ir noturīgas ādas izmaiņas, neiroloģiskas sūdzības vai locītavu iekaisums. Laimas slimības infekcijas ilgtermiņa sekas, kas varētu negatīvi ietekmēt, piemēram, dzīves ilgumu, nav konstatētas.

Kam ir tendence īpaši bieži saslimt ar Laimas boreliozi?

Ar Laimas slimību visbiežāk slimo cilvēki, kuriem īpaši bieži piesūcas ērces. Ērces galvenokārt sastopamas savvaļā, t. i., mežā un zālē. Tās var atrast uz zāles pākstīm, zemsedzē vai uz krūmu zariem. No šejienes tās var iekļūt ādā, nonākot tuvākā kontaktā, un pēc tam citās ķermeņa daļās. Tomēr ērces uz cilvēkiem var pārnēsāt arī savvaļas un mājdzīvnieki, kas uzturas ārpus telpām. Laima slimība var attīstīties atkārtoti, ērcei piesūkusies. Kad esat pārcietis Laimas slimību, tas jūs nepasargā no atkārtotas saslimšanas ar Laimas slimību.

Vai Laima slimība ir bīstama grūtniecības laikā?

Mazāki pētījumi grūtniecības laikā sākotnēji ļāva secināt, ka Laimas boreliozes infekcija neietekmē nedzimušā bērna augļa attīstību. Tomēr jaunākos pētījumos šis pieņēmums vēl nav apstiprināts.

Laimas boreliozi saslimušu grūtnieci ārstē ar antibiotikām tāpat kā citus pacientus. Tomēr ārsts pārliecinās, ka līdzeklis nekaitē topošajai mātei vai nedzimušajam bērnam. Tiek uzskatīts par nepierādītu, ka mātes var nodot Laimas slimību savam bērnam, barojot bērnu ar krūti.

Kā var pasargāt sevi no Laimas slimības?

Pagaidām nav vakcinācijas pret Laimas slimību. Vakcinācija pret vīrusu infekciju agrīno vasaras meningoencefalītu (FSME), ko arī pārnēsā ērces, neaizsargā pret Laimas slimību. Lai efektīvi novērstu inficēšanos, jārūpējas par to, lai ērces nebūtu piesūkušās. Lai to izdarītu, atrodoties ārpus telpām, jāievēro šādi noteikumi:

• Atrodoties mežā, valkājiet kreklus ar garām piedurknēm, bikses un slēgtus apavus. Ja iespējams, virs biksēm valkājiet zeķes, lai ērces nevarētu paslīdēt zem bikšu kājas.
• Valkājiet gaišas krāsas apģērbu, lai pēc iespējas ātrāk pamanītu un noņemtu ērces.
• Lietojiet ērču atbaidīšanas līdzekli. Precīzi ievērojiet ražotāja norādījumus par līdzekļa efektivitāti laika gaitā un regulāri atjaunojiet tā iedarbību, lai vienmēr būtu optimāli pasargāti.
• Pēc uzturēšanās ārā rūpīgi pārbaudiet ķermeni, lai uz tā nebūtu ērču. Paturiet prātā, ka ērces dod priekšroku siltām, mīkstām ādas vietām, piemēram, ceļgalu aizmugurējai daļai, cirkšņiem, vietai aiz ausīm vai zem padusēm, kā arī galvai un matu apmatojumam.

Tomēr, ja ērce piesūkusies, tā ir ātri jānovērš, lai samazinātu risku inficēties ar Laima slimību.

Kā ērces jānoņem?

Ērces jānoņem pēc iespējas ātrāk. To veic šādi:

• 1. Ērce jānoņem pēc iespējas tuvāk tās galvas daļai, t. i., pēc iespējas tuvāk ādai. Ērci lēnām un taisni izvelciet no ādas. Vislabāk ērci izņemt ar pincetes palīdzību vai izmantojot tā saukto ērču karti.
• 2. Ieadījuma vieta pēc tam rūpīgi jādezinficē.

Lai izdalītos pēc iespējas mazāk patogēnu, ērci nedrīkst apstrādāt ar eļļām un/vai krēmiem. Tāpat arī nemēģiniet ērci saspiest. Iespējams, ka pēc ērces noņemšanas paliks atliekas. Tas var izraisīt nelielu ādas iekaisumu, bet nepalielina risku saslimt ar Laima slimību.

Vai ir jēga visā valstī noteikt pienākumu ziņot par Laimas slimību?

Pienākums ziņot par slimību nav atkarīgs no slimības nozīmīguma vai smaguma pakāpes. Tas, vai par slimību ir obligāti jāziņo, galvenokārt ir atkarīgs no jautājuma, vai, ziņojot par slimību, var uzlabot iedzīvotāju veselības aizsardzību. Tāpēc obligātai paziņošanai ir pakļautas jo īpaši tās slimības, kuru dēļ veselības iestādei ir jārīkojas attiecībā uz slimo personu, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos. Tomēr Laima slimību nevar pārnest no cilvēka uz cilvēku. Tāpēc valsts mēroga pienākums ziņot par šo slimību ne vienmēr ir jēgpilns, jo īpaši tāpēc, ka pienākums ziņot vienmēr ir saistīts ar zināmu birokrātisku piepūli. No otras puses, Laimas boreliozes efektīvai kontrolei nākotnē būtu lietderīgāk, ja tiktu standartizēta gan laboratoriskā diagnostika, gan izstrādātas terapeitiskās vadlīnijas.

Laima borelioze: kopsavilkums

Laima borelioze ir infekcijas slimība, ko izraisa tā sauktās Borrelia burgdorferi baktērijas. Cilvēki ar šo slimību var inficēties, piesūkusies ērce, ja vien ērce netiek savlaicīgi noņemta. Vairumā slimības gadījumu Laima borelioze kļūst pamanāma ar tā saukto klīstošo apsārtumu. Tas ir gredzenveida apsārtums, kas var rasties ap koduma vietu, kā arī uz citām ķermeņa daļām. Pēc klīstošā apsārtuma parādīšanās daudzi pacienti sūdzas par gripai līdzīgiem simptomiem. Laima slimību parasti var labi ārstēt ar antibiotikām. Katru gadu ar Laimas boreliozi saslimst aptuveni 3 no 10 000 Vācijas iedzīvotāju. Slimība nav dzīvībai bīstama.