Kas ir limfoma?
Ar terminu limfoma apzīmē dažādus limfātiskās sistēmas vēža veidus, un sarunvalodā to dēvē arī par limfdziedzeru vēzi. Limfātiskā sistēma nekādā ziņā neaprobežojas tikai ar vienu orgānu. Drīzāk limfātiskā sistēma ietver limfmezglus, liesu un mandeles, kā arī limfātiskos audus, kas atrodas, piemēram, kuņģī, zarnās vai zem ādas. Ļaundabīga limfoma, t. i., ļaundabīgs limfdziedzera vēzis, izraisa nekontrolētu balto asinsķermenīšu (limfocītu) augšanu, savukārt labdabīgs limfdziedzera vēzis bieži paliek neatklāts un sākotnēji izpaužas tikai kā limfdziedzera pietūkums.
Kā attīstās limfoma?
Līdz šim ārstiem nav izdevies noteikt vispārpieņemtus riska faktorus, kas izraisa limfomas veidošanos. Saskaņā ar pašreizējām zināšanām ir nepieciešama dažādu faktoru mijiedarbība, lai veicinātu limfomas rašanās iespējamību. Tie ir, piemēram, ģenētiska nosliece. Ja kādam no ģimenes locekļiem jau ir ļaundabīga asins slimība, limfomas attīstības iespējamība palielinās. Taču limfomas attīstību var veicināt arī ķīmijterapija vai staru terapija, autoimūnās slimības un imūnsupresīvi medikamenti, piemēram, tādi, ko lieto pēc orgānu transplantācijas.
Kādi ir limfomas simptomi?
Uz limfomu var norādīt limfomas palielināti limfmezgli, taču arī nespecifiski simptomi, piemēram, drudzis, pārmērīga svīšana, sāpes skartajos orgānos vai svara zudums, var būt pirmās slimības pazīmes. Līdz šim limfomu nevar diagnosticēt agrīnā stadijā, jo tā parasti ir cita, bet arī reta slimība.
Kā tiek diagnosticēta limfoma?
Ja simptomu dēļ ir aizdomas par limfomu, ārsts vispirms palpēs limfmezglus un vēderu, kā arī rūpīgi izmeklēs mandeles. Ja tiek atrasts aizdomīgs limfmezgls, turpmākajā posmā ambulatoras operācijas laikā tiek paņemts audu paraugs. Pēc tam laboratorijas ārsti to pārbauda zem mikroskopa. Tomēr, lai pārliecinātos arī par to, cik tālu limfoma jau ir izplatījusies, tiek izmantoti tālāki attēlveidošanas izmeklējumi, piemēram, rentgena izmeklējums vai ultraskaņa.
Kā limfomu ārstē?
Agresīvas (ļoti ļaundabīgas) limfomas jāārstē nekavējoties. Atkarībā no vēža stadijas var izmantot ķīmijterapiju, staru terapiju vai imūnterapiju. Tomēr dažos gadījumos ir pietiekami limfomu uzraudzīt, veicot regulāras pārbaudes. Tā tas ir, piemēram, lēni progresējošu (maz ļaundabīgu) limfomu gadījumā. Izšķiroša nozīme pareizas ārstēšanas noteikšanā ir arī limfomas izplatībai organismā, kā arī pacienta vecumam un vispārējam veselības stāvoklim.