Kas ir melnais ādas vēzis?
Ļaundabīgo melanomu sarunvalodā sauc arī par melno ādas vēzi. Tas ir ļaundabīgs audzējs, kas galvenokārt skar ādu. Melnā ādas vēža saslimstība ar katru gadu pieaug, jo, ieviešot ādas vēža skrīningu, šo slimību ir iespējams diagnosticēt daudz agrāk. Aptuveni divas trešdaļas melanomu var atklāt agrīni un ķirurģiski izoperēt. Tad pacientam ir labas izredzes izārstēties. Kopumā piecu gadu izdzīvošanas rādītājs sievietēm ir 93 %, bet vīriešiem - 91 %.
Sievietēm ļaundabīgā melanoma tiek diagnosticēta vidēji 67 gadu vecumā, savukārt vīrieši biežāk nekā vidēji saslimst aptuveni 60 gadu vecumā. Melanomas ādas vēzis ir piektais biežāk sastopamais audzēju veids vīriešiem un ceturtais biežāk sastopamais - sievietēm. Ja melnais ādas vēzis tiek atklāts agrīni, to var ķirurģiski izoperēt.
Kādi faktori izraisa melnās ādas vēzi?
Melnās ādas vēzi izraisa pigmentu veidojošās ādas šūnas (melanocīti) vai gļotāda. Pirmām kārtām liela nozīme ir spēcīgam un atkārtotam UV starojumam, īpaši bērnībā un pusaudža gados. Palielināts pigmenta dzimumzīmju daudzums var attīstīties arī bez saules apdegumiem, tāpēc regulāra sauļošanās, piemēram, bieža solāriju apmeklēšana, palielina ādas vēža risku vismaz par 75 %. Citi faktori, kas palielina ādas vēža iespējamību, ir šādi:
- simtiem vai vairāk normāla izskata dzimumzīmju,
- piecas vai vairāk pamanāmas dzimumzīmes ar piecdesmit vai vairāk normāla izskata dzimumzīmēm (atipisku dzimumzīmju sindroms),
- piecas vai vairāk uzkrītošas dzimumzīmes un vismaz divi pirmās pakāpes radinieki, kuriem jau ir bijis melnais ādas vēzis.
Turklāt ģenētiskā nosliece uz ļaundabīgās melanomas attīstību nav nenozīmīga. Īpaši cilvēkiem ar gaišu ādu (I un II ādas tips), sarkanīgiem vai gaišiem matiem, vasaras raibumiem un saules apdegumu plankumiem, kā arī radiniekiem, kuri jau ir saslimuši ar melno ādas vēzi, ir līdz pat 120 reizēm lielāks risks saslimt ar šo vēža veidu.
Kā izpaužas melnās ādas vēzis?
Dažādās melnās ādas vēža formas ārēji atšķiras viena no otras. Tomēr vairumā gadījumu melnais ādas vēzis izpaužas kā tumšs vai melns plankums. Dažos gadījumos tas var būt arī dažādu pelēku vai zilu toņu plankums, kas var izskatīties gan plakans, gan pacelts, gan mezglains. Lai gan dažas melanomas rada nelielu diskomfortu, citas melanomas var izraisīt niezi vai asiņošanu. Gļotādas melanoma var izpausties kā asiņošana no deguna. Jebkurā gadījumā uzkrītošās ādas izmaiņas jānoskaidro dermatologam.
Kādus ļaundabīgās melanomas veidus izšķir?
- Virspusēji izplatīta melanoma: ir ar 60 procentiem visbiežāk sastopamā ļaundabīgā melanoma, kas galvenokārt rodas uz muguras, krūtīm, rokām un kājām. Tā izplatās ilgākā laika periodā, pirms tā pēc tam salīdzinoši ātri ieaug dziļumā.
- Mezglainā melanoma: skar tikai aptuveni 5 procentus no visām ļaundabīgajām melanomām, un tai raksturīgi brūni līdz zili melni mezgliņi, kas dažkārt var iegūt sarkanu nokrāsu, vienmēr ir gludi un kārpveidīgi vai sašķelti (čūlas), viegli asiņo un uzreiz strauji aug dziļumā. Tie pārsvarā veidojas uz muguras, krūtīm, rokām vai kājām.
- Lentigo maligna melanoma: parasti aug lēni vairāku gadu laikā, īpaši vietās, kas bieži pakļautas gaismas iedarbībai, piemēram, galvā. Tām raksturīga gaiši vai tumši brūna vai balta līdz zilganpelēka krāsa un plakana izskats. Tās ir īpaši izplatītas gados vecākiem cilvēkiem.
- Akrālā lentiginozā melanoma: tā ir visretāk sastopamāmelanoma, kas sastopama aptuveni 4 % gadījumu, un galvenokārt sastopama uz "akras", t. i., pirkstu un kāju pirkstiem, kā arī uz pēdām, plaukstām un nagu gultnes.
- Gļotādas melanoma: ļoti reti sastopama gļotādās un var skart mutes un dzimumorgānu gļotādas, kā arī deguna blakusdobumu blakusdobumus. Šim ļaundabīgās melanomas veidam ir diezgan slikta prognoze.
Kā tiek diagnosticēts melnais ādas vēzis?
Vispirms ārsts jautās par jebkādām pamanāmām ādas izmaiņām vai ādas vēža gadījumiem jūsu radinieku lokā. Pēc tam rūpīgi pārbaudīs ādu, meklējot plankumus un citas anomālijas. Aizdomīgu ādas laukumu gadījumā tiek izmantota atstarotās gaismas mikroskopija. Šajā gadījumā pie ādas virsmas pietuvina ļoti palielināmu palielināmo stiklu ar lampu, tādējādi ļaujot atklāt audzējus agrīnā stadijā. Lai apstiprinātu diagnozi, ārsts paņem audus un analizē tos mikroskopā (biopsija). Ja audzējs ir sasniedzis 1 mm biezumu, palielinās varbūtība, ka ir skarti arī blakus esošie limfmezgli. Tāpēc arī tie ir jāizmeklē zem mikroskopa (sentinel limfmezglu biopsija).
Kā tiek ārstēts melnais ādas vēzis?
Ja melnais ādas vēzis tiek diagnosticēts agrīni, ārsts parasti mēģina to pilnībā izoperēt. Tas cita starpā ir atkarīgs no audzēja biezuma, t. i., vēža stadijas. Jo īpaši melanomām, kas uz ādas virsmas ir izaugušas plāni, ir vislabākās izredzes tikt pilnībā izārstētām ar operācijas palīdzību. Savukārt, ja audzējs jau ir iekļuvis otrajā ādas slānī (dermā), palielinās metastāžu rašanās varbūtība. Ja audzējs jau ir metastāzējis organismā, ārstēšana ir sarežģītāka. Šādā gadījumā pacienta izveseļošanās izredzes arī samazinās. Tomēr pēdējo gadu laikā medicīna šajā jomā ir ievērojami attīstījusies. Lai iznīcinātu atsevišķas audzēja šūnas, kas jau ir izplatījušās organismā, tiek izmantotas atbalsta, tā sauktās adjuvantās ārstēšanas iespējas. Adjuvantā terapija tiek izmantota arī, lai ievērojami samazinātu recidīva risku.
Adjuvantā terapija ietver staru terapiju un/vai medikamentu lietošanu. Kura terapija tiek izmantota katrā gadījumā, ir atkarīgs, piemēram, no iespējamām blakusparādībām, kā arī no tā, vai audzējā ir konstatētas mutācijas.