Kas ir baltais ādas vēzis?
Baltais jeb gaišais ādas vēzis ir visbiežāk sastopamais ādas vēža veids. Baltās ādas vēzi iedala bazālo šūnu vēzī (bazālo šūnu karcinomā) un spinaliomā (plakanšūnu karcinomā), tā sauktajā dūriena vēzī, kur bazālo šūnu vēzis sastopams daudz biežāk.
Abi vēža veidi aug diezgan lēni un reti veido metastāzes.
Kā attīstās bazālo šūnu karcinoma?
Bazālo šūnu karcinoma attīstās no matu folikulu sakņu apvalkiem un epidermas zemākā slāņa (bazālo šūnu slāņa) šūnām. Lai gan 70 līdz 80 procenti no visām bazālo šūnu karcinomām rodas galvenokārt galvas un kakla rajonā, principā tās var attīstīties visā ķermenī. Īpaši skartas ir tās ādas daļas, kas ir daudz pakļautas saules iedarbībai, piemēram, lūpas, deguns vai pieri. Taču bazālo šūnu karcinomas bieži veidojas arī uz kakla un rokām. Retāk tas ir sastopams uz kājām. Bazālo šūnu karcinoma vienlīdz bieži skar sievietes un vīriešus. Daudziem pacientiem šis vēzis attīstās ap 60 gadu vecumu, lai gan tas var attīstīties arī jaunākā vecumā.
Kā var novērst bazālo šūnu karcinomu?
Ādas vēzi parasti izraisa intensīvs UV starojums. Lai novērstu bazālo šūnu karcinomu, pirms sauļošanās āda jāsedz ar atbilstošu aizsardzību pret UV starojumu un jāvalkā piemērots apģērbs. Turklāt jāizvairās no tiešiem saules stariem, īpaši vasaras pusdienlaikā, kā arī no regulāra solārija apmeklēšanas. Šie piesardzības pasākumi ir īpaši ieteicami cilvēkiem ar gaišu ādas tipu, jo viņiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi.
Kādi ir bazālo šūnu karcinomas simptomi?
Bazālo šūnu karcinoma sākotnēji var izpausties kā vaskveidīgs, no ādas krāsas līdz sarkanīgi dzeltenīgs mezglains audzējs ar bieži vien perlamutrainu apmatojumu (mezglains bazālo šūnu karcinoms). Nereti arī mezglainā bazālo šūnu karcinoma ik pa laikam asiņo. Papildus mezglainajam bazālo šūnu karcinomai ir arī citi apakštipi. Dažas no tām var iegūt rētaudu izskatu vai būt sarkanas vai tumši pigmentētas.
Kā tiek ārstēts bazālo šūnu vēzis?
Ārsts centīsies pilnībā noņemt bazālo šūnu vēzi, tostarp arī apakšējo daļu. Ja audzējs ir pārāk liels vai ieaudzis pārāk dziļi audos, operācija parasti nav iespējama. Šādā gadījumā tiek izmantotas citas ārstēšanas iespējas, piemēram, staru terapija vai krioterapija. Pēdējā no šīm metodēm ietver audzēja sasaldēšanu ar šķidro slāpekli. Tomēr audzēju ir iespējams ārstēt arī ar aktīvo vielu Imiquimod, tā saukto imūnmodulatoru, kas stimulē imūnsistēmu cīnīties pret audzēja šūnām. Šo ārējo ārstēšanu ar krēmu galvenokārt veic, ja tas ir liels, virspusējs bazālo šūnu vēzis. Turklāt ir iespējama arī īpaša gaismas terapija (fotodinamiskā terapija). Šajā gadījumā audzējs vispirms tiek padarīts jutīgs pret gaismu ar īpašu krēmu un pēc tam apstarots ar intensīvu gaismu.
Kāda ir bazālo šūnu karcinomas prognoze?
Tā kā bazālo šūnu karcinoma reti veido metastāzes, ārsti šo vēzi dēvē arī par daļēji ļaundabīgu. Ja bazālo šūnu karcinomu diagnosticē agrīni, to var izārstēt aptuveni 95 procentos gadījumu. Visperspektīvākā ārstēšanas metode vienmēr ir audzēja pilnīga ķirurģiska izņemšana. Tomēr pat pēc veiksmīgas ārstēšanas pacientam ir regulāri jāapmeklē kontrolpārbaudes, jo aptuveni četriem no desmit saslimušajiem cilvēkiem pēc pirmajiem trim gadiem pēc diagnozes noteikšanas bazālo šūnu karcinoma attīstās atkārtoti. No bazālo šūnu karcinomas mirst tikai aptuveni viens no 1000 pacientiem.
Kā attīstās spinalioma?
Spinalioma, tā sauktais dzeloņšūnu vēzis, ir otrs visbiežāk sastopamais baltās ādas vēža veids pēc bazālo šūnu karcinomas. Vidēji vīriešiem spinalioma attīstās nedaudz biežāk nekā sievietēm. Īpaši apdraudēti ir cilvēki, kuri ir vecumā ap 70 gadiem. Spinalioma ir plakanšūnu karcinoma. Tā attīstās no plakanšūnām (keratinocītiem), svarīgām epidermas struktūru veidojošām šūnām, un aug diezgan agresīvi. Ja spinalioma netiek ārstēta, tā laika gaitā iznīcina arī apkārtējos veselos ādas audus un, ja tā ir progresējošā stadijā, tai ir tendence metastazēt arī citās ķermeņa daļās. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir agrīna ārstēšana.
Kādi riska faktori var izraisīt spinaliomu?
Līdzīgi kā bazālo šūnu karcinomu, arī spinaliomu var izraisīt intensīvs UV starojums. Turklāt par spinaliomas riska faktoriem tiek uzskatīti arī daži toksīni, piemēram, arsēns, darva vai kvēpi. Tā kā mēli un mutes zonu īpaši bojā hroniska alkohola un tabakas lietošana, spinalioma var izplatīties arī šeit.
Kādi ir spinaliomas simptomi?
Spinalioma parasti izpaužas kā apsārtusi un zvīņveidīga, ko parasti var pavadīt brūngani dzeltenīga ādas krāsa. Dažiem pacientiem spinalioma var būt arī kā zvīņveida vai kraupjaina čūla, kas reizēm asiņo. Līdzīgi kā bazālo šūnu vēzis, arī spinalioma veidojas uz tām ādas vietām, kas ir pakļautas intensīvam UV starojumam, piemēram, uz pieres, deguna, ausīm, kakla aizmugures vai plaukstu aizmugures.
Kā tiek ārstēta spinalioma?
Spinaliomas gadījumā ārsts centīsies pilnībā izoperēt audzēju, veicot ķirurģisku operāciju. Ja tas nav iespējams audzēja lieluma vai vēža stadijas dēļ, var izmantot citus ārstēšanas veidus. Tie ietver krioterapiju (audzēja šūnu sasaldēšanu) vai vietējo ķīmijterapiju, staru terapiju vai imūnterapiju.
Kāda ir spinaliomas prognoze?
Ja spinalioma diagnozes noteikšanas brīdī nav lielāka par vienu centimetru un nav izplatījusies uz citām ķermeņa daļām, pacientam ir gandrīz 100 % iespēja pilnībā izārstēties. Savukārt, ja spinalioma jau ir metastāzējusi, prognoze pasliktinās. Ja ir arī imūnsupresija, t. i., pacienta imūnsistēma ir nomākta, piemēram, HIV infekcijas dēļ, vēzis progresē vēl agresīvāk. Vidēji 40 līdz 50 no katriem 1000 pacientiem mirst no spinaliomas.