Kas ir nagu gultnes iekaisums?
Nagu dobuma iekaisums (onychia vai panaritium subunguale) ir galvenokārt bakteriāls iekaisums audos, uz kuriem balstās naga plāksnīte (naga dobums). Nagu pamatnes iekaisums dažkārt var izplatīties uz audu zonu ap naga plāksnīti (naga sieniņu), un to bieži pavada apsārtums, nieze un/vai sāpes. Akūta naga dobuma iekaisuma gadījumā zem naga var uzkrāties arī strutas. Gan kāju, gan pirkstu nagus var vienādi skart nagu dobuma iekaisums, un Vācijā tas veido aptuveni 30 % no visām infekcijām, kas var rasties roku zonā.
Kādi ir nagu dobuma infekciju veidi?
Atkarībā no slimības gaitas ārsti izšķir hronisku un akūtu nagu gultnes iekaisumu. Hronisks nagu gultnes iekaisums ir tad, ja iekaisums pēc kāda laika atkārtojas, neskatoties uz veiksmīgu ārstēšanu. Visbiežāk no hroniska nagu gultnes iekaisuma cieš cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu vai cilvēki, kuriem bieži ir saskare ar ādu bojājošām vielām. Savukārt akūts nagu gultnes iekaisums var skart ikvienu bez īpašiem riska faktoriem un parasti ir sāpīgāks nekā hronisks nagu gultnes iekaisums. Atšķirībā no hroniska nagu dobuma iekaisuma akūtā forma parasti skar tikai vienu nagu vai pirkstu nagus.
Kas izraisa nagu gultnes iekaisumu?
Nagu dobuma iekaisumu parasti izraisa stafilokoku baktērijas. Retos gadījumos nagu dobuma iekaisumu var izraisīt citas baktērijas, kā arī sēnītes (piemēram, raugs) vai vīrusi (piemēram, herpes vīrusi). Tomēr jāuzsver, ka baktērijas, sēnītes vai vīrusi var izraisīt iekaisumu tikai bojātā ādā. Pat nelielas brūces vai ādas kairinājumi ir pietiekami, lai patogēni varētu iekļūt ādā.
Jo īpaši sievietes, kuras pārmērīgi kopj nagus, vai cilvēki, kuriem ir tendence uz sausu ādu, bieži cieš no nagu gultnes iekaisuma. Arī cilvēki ar asinsrites traucējumiem, cukura diabētu vai hronisku neirodermatītu pieder pie nagu gultnes iekaisuma riska grupām. Tas pats attiecas uz vēža slimniekiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Kādi ir nagu gultnes iekaisuma simptomi?
Nagu dobuma iekaisums parasti izpaužas ar spēcīgu ādas skartās zonas apsārtumu. Īpaši agrīnā stadijā āda ap naga dobumu var arī niezēt. Vēlākā stadijā var parādīties arī pietūkums un sarkanīgs ādas spīdums, un reizēm var rasties sāpes, kas īpaši jūtamas, kad tiek izdarīts spiediens. Šīs sāpes var pastiprināties jau pēc dažām dienām un var rasties pat tad, ja skartie pirksti vai pirksti netiek pakļauti kairinājumam.
Ja skartais ādas apvidus ir arī pārkarsis, tas arī var liecināt par iekaisumu. Subungvālās panaritijas gadījumā parasti pēc vairākām dienām zem naga uzkrājas strutas. Papildus spēcīgām sāpēm to var pavadīt pat naga plāksnītes atdalīšanās no naga dobuma. Tomēr ir iespējams arī, ka strutas aiztek pašas pa naga sānu malu. Ja strutu uzkrāšanās nenotiek, var būt nepieciešama ķirurģiska atvēršana.
Jebkurā gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu, ja ir aizdomas par naga dobuma iekaisumu. Ja iekaisums netiek ārstēts, var tikt traucēta naga augšana.
Kā tiek diagnosticēts naga dobuma iekaisums?
Veseliem cilvēkiem ar neskartu imūnsistēmu naga dobuma iekaisums jānovēro dažas dienas. Tas ir tāpēc, ka parasti tas var sadzīt pats no sevis. Tomēr, ja pēc aptuveni trim dienām nav uzlabojumu vai ja simptomi pat pasliktinās, noteikti jādodas pie ārsta. Savukārt pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu agrīnā nagu dobuma iekaisuma stadijā jākonsultējas ar ārstu.
Ģimenes ārsts vai dermatologs vispirms paņems pacienta slimības vēsturi (anamnēzi), lūdzot sīki aprakstīt slimības veidu, gaitu un sūdzības. Pēc tam ārsts, visticamāk, veiks fizikālo izmeklēšanu, kuras laikā detalizēti tiks apskatītas skartās ādas zonas. Ar to parasti pietiek, lai noteiktu sākotnējo diagnozi. Lai apstiprinātu diagnozi, ārsts var arī paņemt uztriepi, lai izslēgtu, piemēram, ādas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un vienlaikus noteiktu patogēnu, kas izraisījis infekciju.
Kā tiek ārstēts nagu dobuma iekaisums?
Ja nagu gultnes iekaisums ir sākuma stadijā, pacients parasti to var ārstēt pats. Piemēram, skarto pirksta nagu vai pirkstu nagu var vairākas reizes mazgāt siltā ūdenī. Tas mīkstina nagu un strutas var vieglāk notecēt. Papildu apstrāde ar kumelītēm mazina sāpes un veicina dzīšanas procesu. Papildus šai ārstēšanas metodei ir vairāki mājas līdzekļi, kā arī bezrecepšu medikamenti, kurus var izmantot nagu dobuma iekaisuma ārstēšanā. Tomēr, ja pēc dažām dienām nav uzlabojumu, jākonsultējas ar ārstu, lai uzsāktu turpmākus ārstēšanas pasākumus. Savukārt, ja tas ir smagāks nagu gultnes iekaisuma gadījums vai ja pacients ir novājināts citu slimību dēļ, ārstēšanu parasti jau no paša sākuma pārņem ārsts.