Kas ir nazofaringeālā karcinoma?
Nazofaringeālā karcinoma ir deguna rīkles vēža veids, kas parasti veidojas kā plakanšūnu karcinoma. Nazofaringeālais karcinoms ir viens no biežāk sastopamajiem rīkles ļaundabīgajiem audzējiem. Audzēja slimība izpaužas ar vienpusējiem asiņainiem izdalījumiem no deguna, bet var izraisīt arī dzirdes zudumu, sāpes ausīs un/vai sejas pietūkumu ar nejutīguma sajūtu. Deguna rīkles karcinomu diagnosticē, veicot biopsiju. Ar attēlveidošanas palīdzību var novērtēt slimības izplatību. Vairumā gadījumu nazofaringeālo karcinomu ārstē ar staru terapiju un/vai ķīmijterapiju, retākos gadījumos audzēju var izoperēt.
Kas ir nazofarings?
Nazofarings tiek saukts arī par augšējo aerodigestīvo traktu un ietver deguna, mutes un rīkles zonu. Nazofarings ir vieta, kur deguna iekšpuse, ko sauc par deguna dobumu, savienojas ar rīkli. Tā kā nazofarings ir klāts ar šūnām, ko sauc par plakanšūnām, nazofaringeālais karcinoms parasti veidojas kā plakanšūnu karcinoma. Tā sauktās plakanšūnu šūnas veido epitēliju - barjeru uz deguna rīkles virsmas.
Saslimstība ar nazofaringeālo karcinomu
Nozofaringeālā karcinoma var attīstīties jebkurā vecuma grupā, un tā ir īpaši izplatīta Dienvidķīnas jūras reģionā. ASV un Rietumeiropā nazofaringeālā karcinoma ir viens no visbiežāk sastopamākajiem vēža veidiem ķīniešu imigrantu vidū. Īpaši bieži ar šo slimību slimo cilvēku grupas ar dienvidķīniešu un Dienvidaustrumāzijas senčiem.
Pastāv aizdomas, ka papildus izcelsmei risku saslimt ar nazofaringeālo karcinomu palielina arī nitrītu uzņemšana virs vidējā daudzuma un bieža sālītu zivju lietošana uzturā. Tomēr arī Epšteina-Barra vīruss (EBV), atbilstoša iedzimta nosliece un vides ietekme ievērojami palielina audzēja veidošanās risku.
Kādi ir nazofaringeālās karcinomas simptomi?
Nazofaringeālā karcinoma parasti izpaužas ar taustāmām limfmezglu metastāzēm kaklā un deguna elpošanas traucējumiem. Tomēr deguna jeb Eustahija caurules darbības traucējumu dēļ var rasties arī dzirdes zudums, kas var izraisīt vidusauss izsvīdumu. Rezultātā pacients var sūdzēties par ausu sāpēm, asiņainu rinoreju un/vai asiņošanu no deguna (epistaksi).
Ja audzējs izplatās, acs sīpols var izvirzīties ārpus acs dobuma (eksoftalms), var attīstīties dubultā redze un rasties redzes un/vai ožas traucējumi. Ja audzējs ir izplatījies līdz galvaskausa pamatnei, tas var izraisīt galvaskausa nervu paralīzi, kā rezultātā var rasties stipras, pret terapiju noturīgas galvassāpes.
Kā tiek diagnosticēta nazofaringeālā karcinoma?
Ja ir aizdomas par nazofaringeālo karcinomu, ārsts vispirms izmeklēs mutes elpošanu, rīkles limfomas un veiks deguna rīkles spoguļattēlu un/vai endoskopisko izmeklēšanu. Šo izmeklējumu laikā tiek paņemts audu paraugs no esošajiem bojājumiem un pēc tam tiek veikta biopsija. Ar biopsijas palīdzību var droši noteikt, vai vēzis ir ļaundabīgs.
Tā kā apmēram 25 % pacientu ir skarts arī galvaskausa pamats, jāveic arī datortomogrāfija, lai pārbaudītu galvaskausa nervu darbību un noteiktu, cik lielā mērā audzējs jau ir izplatījies. CT izmeklējums atklāj kaulu izmaiņas galvaskausa pamatnē. Turklāt PET skenēšana var atklāt audzēja apjomu, kā arī kakla limfvadus, kas ir būtiski, lai klasificētu galvas un kakla audzēju atsevišķas vēža stadijas.
Tā kā nazofaringeālais karcinoms parasti attīstās neuzkrītoši un gandrīz nerada diskomfortu, audzējs parasti jau ir tālu progresējis, kad to diagnosticē.
Kā tiek ārstēts nazofaringeālais karcinoms?
Nazofaringeālo karcinomu var izoperēt vai ārstēt ar ķīmijterapiju un apstarošanu. Tomēr ķirurģiska iejaukšanās parasti ir ļoti apgrūtināta audzēja lokalizācijas dēļ, un to var izmantot tikai mazāku audzēju gadījumā. Tāpēc nazofaringeālo karcinomu parasti ārstē ar ķīmijterapiju un staru terapiju, un to galvenokārt izmanto, lai samazinātu audzēja izmēru. Ja ir aizdomas arī par kakla limfmezglu metastāzēm, tiek veikta tā sauktā kakla disekcija. Tā ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek izņemti visi ļaundabīgie kakla limfmezgli.
Ja pēc veiksmīgas ārstēšanas audzējs atkal parādās, tā saukto recidivējošo audzēju ārstē ar turpmāku staru terapiju. Kā alternatīvu var izmantot galvaskausa pamatnes rezekciju. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu piekļuvi, var nākties noņemt daļu augšžokļa. Tomēr dažos gadījumos rezekciju var veikt arī endoskopiski.
Kāda ir nazofaringeālās karcinomas prognoze?
Ja karcinoma tiek diagnosticēta un ārstēta agrīnā stadijā, piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir no 60 līdz 75 procentiem. Savukārt, ja karcinoma tiek atklāta IV stadijā un tiek uzsākta ārstēšana, 5 gadu izdzīvošanas rādītājs samazinās līdz mazāk nekā 40 procentiem. Pat pēc veiksmīgas nazofaringeālās karcinomas ārstēšanas ir svarīgi regulāri veikt pārbaudes, lai agrīni atklātu jebkādu jaunu audzēja veidošanos un attiecīgi to ārstētu.