Kas ir oligodendrogliomas?
Oligodendroglioma ir smadzeņu audzējs (gliālais audzējs), kas galvenokārt skar pieaugušos vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Vidēji oligodendrogliomas nedaudz biežāk sastopamas vīriešiem nekā sievietēm. Kopumā oligodendrogliomas, iespējams, veido aptuveni vienu procentu no visām gliomām, t. i., primārajiem smadzeņu audzējiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) oligodendrogliomas iedala četrās pakāpēs, kas var izraisīt dažādus simptomus un atkarībā no pakāpes atšķiras iespējamie ārstēšanas kursi. Oligodendroglioma prasa ātru ārstēšanu, un atkarībā no tās smaguma pakāpes tai ir dažādas prognozes.
Kā attīstās oligodendroglioma?
Mikroskopā oligodendroglioma atgādina oligodendrocītus, kas arī rodas smadzenēs un ir tā sauktās balsta šūnas, mielīna apvalki. Tomēr atšķirībā no oligodendrocītiem oligodendrogliomas šīs mielīna apvalki neveidojas.
Oligodendroglioma parasti attīstās galvas smadzenēs, īpaši smadzeņu priekšējā daivā. Tomēr principā oligodendroglioma var rasties arī citās smadzeņu zonās. Tomēr smadzeņu stumbrs vai smadzenītes tiek skartas retāk.
Kādas ir oligodendrogliomas dažādās formas?
Pasaules Veselības organizācija (PVO) izšķir četras oligodendrogliomas formas, kas atšķiras pēc ļaundabīguma pakāpes un augšanas:
- I pakāpe: labdabīga oligodendroglioma, kas aug lēni un kurai ir ļoti labas izārstēšanas izredzes,
- II pakāpe: oligodendrogliomas ar augstu recidīvu (atkārtošanās biežumu), kas var kļūt arī ļaundabīgas,
- III pakāpe: ļaundabīga oligodendroglioma, kas tiek ķirurģiski izņemta un pēc tam ārstēta ar ķīmijterapiju vai staru terapiju,
- IV pakāpe: ļoti ļaundabīga oligodendroglioma, kas strauji aug un pēc operācijas nepieciešama staru vai ķīmijterapija.
Kādus simptomus izraisa oligodendroglioma?
Tikai vēlīnā stadijā oligodendroglioma var izraisīt šādus diezgan nespecifiskus simptomus:
- Galvassāpes, kuras var pavadīt slikta dūša un vemšana un kas norāda uz paaugstinātu intrakraniālo spiedienu,
- epilepsijas lēkmes un/vai neiroloģisku traucējumu,
- Insulta pazīmes, piemēram, vienas puses paralīze, runas traucējumi u. c., kas var rasties, gliomai asiņojot smadzenēs.
Oligodendrogliomas izraisītas galvassāpes atšķirībā no parastām galvassāpēm rodas ļoti pēkšņi. Tikai dažu dienu vai nedēļu laikā galvassāpes var kļūt arvien spēcīgākas, un tās gandrīz nav iespējams izārstēt pat ar pretsāpju līdzekļiem. Cilvēki bieži ziņo, ka galvassāpes pastiprinās, kad viņi atrodas guļus, un spontāni izzūd, kad viņi atrodas vertikālā stāvoklī.
Vēl attīstītākā stadijā var rasties tā sauktās hidrocefālijas simptomi, ja smadzeņu audzējs traucē muguras smadzeņu šķidruma aizplūšanu. Ja rodas šādi simptomi, tie jānoskaidro ārstam:
- Atmiņas traucējumi,
- Nogurums un/vai nogurums,
- Reibonis un/vai slikta dūša
Kā tiek diagnosticēta oligodendroglioma?
Ārstējošais ārsts vispirms paņems pacienta slimības vēsturi un, ja nepieciešams, aprakstīs simptomus. Pēc tam ārsts var sašaurināt iespējamos sūdzību cēloņus un, ja ir aizdomas par smadzeņu audzēju, veikt neiroloģisko izmeklēšanu. Neiroloģiskās izmeklēšanas laikā, kas tiek veikta, izmantojot attēlveidošanas procedūras, piemēram, datortomogrāfiju (CT), aizdomas par smadzeņu audzēju apstiprina neparasti audu uzkrājumi.
Vēl precīzāk smadzeņu audzēju iespējams noteikt, izmantojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MR). Šeit kļūst redzami smadzeņu struktūru pārkāpumi. Var veikt biopsiju, paņemot audu paraugu.
Kādas ir agrīnas atklāšanas iespējas?
Riska faktori, kas var veicināt oligodendrogliomas attīstību, medicīnas ekspertiem joprojām nav zināmi. Tā kā ne neveselīgs uzturs, ne ģenētiskie faktori nav īpaši izmantojami kā riska faktori, joprojām nav agrīnas atklāšanas programmu vai atbilstošu pasākumu, ar kuru palīdzību oligodendrogliomas attīstību varētu novērst vai atklāt agrīnā stadijā.
Tā kā oligodendrogliomas simptomi parasti ir ne tikai nespecifiski, bet arī parādās novēloti, sūdzības nekavējoties jānoskaidro ārstam. Tikai ar attēlveidošanas procedūru palīdzību var noteikt galīgo diagnozi un uzsākt atbilstošus ārstēšanas pasākumus. Tāpat kā citu vēža veidu gadījumā, jo agrāk audzējs tiek diagnosticēts, jo lielākas izredzes izārstēties.
Kā tiek ārstēta oligodendroglioma?
Oligodendrogliomas ārstēšana vienmēr ir atkarīga no audzēja pakāpes. Otrās pakāpes oligodendrogliomu parasti izņem ķirurģiski un pēc tam ārstē ar staru terapiju un/vai ķīmijterapiju, ja ir augsts recidīva risks.
Trešās pakāpes oligodendrogliomu arī parasti izņem ķirurģiski un pēc tam ārstē ar ķīmijterapiju. Lai novērstu audzēja atkārtotu augšanu, bieži lieto PCV vai temozolomīdu.
Papildus tiešai audzēja ārstēšanai svarīga terapijas sastāvdaļa ir arī rehabilitācija. Īpaši pacientiem, kuriem jau ir bijušas neiroloģiskas izmaiņas, rehabilitācijai būtu jānodrošina labāka dzīves kvalitāte. To var panākt, piemēram, izmantojot šādas ārstēšanas iespējas:
- mērķtiecīga runas terapija (logopēdija), ja ir radušies runas traucējumi,
- Ergoterapija un/vai fizioterapija, ja ir radušies fiziskie traucējumi,
- īpašas datorprogrammas var izmantot neirokognitīvai apmācībai.
Pie kura speciālista jākonsultējas oligodendrogliomas gadījumā?
Īpaši oligodendrogliomas gadījumā būtu jāsadarbojas vairākiem speciālistiem, jo audzēju bieži pavada daudzas sūdzības. Slimniekiem, kurus skārusi šī slimība, ieteicams vispirms konsultēties ar neirologu. Neirologs ne tikai veiks neiroloģiskos izmeklējumus, bet arī apstiprinās aizdomas par slimību. Turklāt attiecīgajai personai jākonsultējas ar radioonkologu, ar kuru jākonsultējas, lai noteiktu precīzu audzēja veidu. Onkologi, tā sauktie vēža slimību speciālisti, kā arī neiroķirurgi nepieciešamības gadījumā var veikt papildu diagnostiskos izmeklējumus un piemērot atbilstošas ārstēšanas metodes.