Kas ir siekalu dziedzeru vēzis?

Siekalu dziedzera vēzis ir ļoti reta ļaundabīga audzēja slimība, kas skar aizkuņģa dziedzera rajonu. Tas īpaši bieži sastopams pieauss dziedzerī (pieauss karcinoma). Siekalu dziedzera vēzis var skart jebkuru vecuma kategoriju, bet biežāk nekā caurmērā skar pacientus vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Bērni tiek skarti salīdzinoši retāk. Siekalu dziedzera vēzis pēc veiksmīgas ārstēšanas mēdz veidoties no jauna vai rasties metastāzes.

Kādi ir dažādi siekalu dziedzeru vēža veidi?

Ir dažādi siekalu dziedzeru veidi, piemēram, galvenais galvas dziedzeris, apakšžokļa dziedzeris vai pieauss dziedzeris. Katrs no šiem dziedzeriem sastāv no daudzu dažādu veidu šūnām, kas principā var attīstīties par audzēju. Ārsti izšķir dažādus siekalu dziedzeru vēža veidus atkarībā no attiecīgā šūnu tipa. Siekalu dziedzeru vēzis īpaši bieži sastopams pieauss dziedzerī un aug salīdzinoši ātri. Tie var infiltrēt apkārtējos audus un var pat metastazēt uz blakus esošajiem limfmezgliem vai plaušām. Piemēri ir šādi:

• adenocistiskā karcinoma (ACC): tā ir agresīva audzēja forma, kas veidojas gar sejas nerviem, t. s. sejas nervu. Tas agrīni veido metastāzes, parasti plaušās vai kaulos, un dažos gadījumos pēc veiksmīgas ārstēšanas tas veidojas atkal (recidīvs).
• mukoepidermoīdā karcinoma (MEC): tā ir visbiežāk sastopamā siekalu dziedzeru karcinomas forma, kas parasti attīstās pieauss dziedzeros, bet retāk var rasties arī mazajos siekalu dziedzeros mutē vai zemmēles dziedzeros. Cilvēkiem ap 50 gadu vecumu ir lielāka iespēja saslimt ar MEK nekā vidēji, un sievietes ar to slimo biežāk nekā vīrieši. Ja tā attīstās bērniem vai pusaudžiem, tā norit mazāk agresīvi nekā pieaugušajiem. MEK raksturīga ir tās tikko pamanāmā norobežošanās no blakus esošajiem audiem un tendence ieaugt apkārtējos audos.
• akināro šūnu karcinoma: ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no noteiktām siekalu dziedzera šūnām, tā sauktajām acinārajām šūnām. Akināro šūnu karcinoma ir biežāk sastopama jaunākiem pacientiem nekā citas siekalu dziedzeru vēža formas. Akināro šūnu karcinoma ir otra visbiežāk sastopamā siekalu dziedzeru vēža forma bērniem.

Kas izraisa siekalu dziedzera vēža veidošanos?

Tāpat kā citi vēža veidi, arī siekalu dziedzeru vēzis attīstās, mainoties sākotnēji veselām šūnām. Šo izmaiņu dēļ šūnas pēkšņi netraucēti vairojas un izspiež veselos audus. Precīzs šīs pārveidošanās cēlonis vēl nav zināms. Tomēr ārsti pieņem, ka siekalu dziedzera vēža attīstībā mijiedarbojas vairāki faktori. Tomēr ģenētiska dispozīcija ir izslēgta.

Pacientiem, kuri bērnībā ir saņēmuši staru terapiju galvas un kakla rajonā, ir paaugstināts siekalu dziedzera vēža attīstības risks. Taču arī smēķēšana un saskare ar noteiktiem vīrusiem, piemēram, Epšteina-Barra vīrusu vai cilvēka papilomas vīrusu (HPV), kā arī jonizējošais starojums var palielināt siekalu dziedzeru vēža attīstības iespējamību.

Kādi ir siekalu dziedzeru vēža simptomi?

Siekalu dziedzera vēzi raksturo aizvien lielāka siekalu dziedzera tūska, kas sākumā nerada sāpes. Slimībai progresējot, var palielināties gan pietūkums, gan diskomforts. Ņemot vērā audzēja lielumu, var parādīties šādi simptomi:

• Apgrūtināta rīšana,
• Apgrūtināta runāšana,
• sausa mute,
• Tirpšana un/vai nejutīgums līdz pat vienpusējai sejas paralīzei (paraestēzijai), ja ir skarts sejas nervs (Nervus facialis), kas iet caur pieauss dziedzeri.

Kā diagnosticē siekalu dziedzera vēzi?

Ja ir aizdomas par siekalu dziedzera vēzi, pacientam jākonsultējas ar ausu, deguna un rīkles speciālistu. Ārsts sākotnējā konsultācijā paņems pacienta slimības vēsturi un pajautās par esošajām sūdzībām. Pēc tam pacients tiek klīniski izmeklēts, īpašu uzmanību pievēršot iespējamām izmaiņām sejas apvidū un mutes dobumā. Ja siekalu dziedzeros vai kakla limfmezglu rajonā ir taustāmi pietūkumi vai mezgliņi, tās var būt pirmās pazīmes, kas liecina par iespējamu audzēju.

Lai noteiktu ticamu diagnozi, tiek izmantotas parastās attēlveidošanas metodes, piemēram, ultrasonogrāfija (sonogrāfija) un datortomogrāfija (CT) un magnētiskā rezonanse (MR). Ar šīm procedūrām var ne tikai noteikt audzēja stāvokli, bet arī noskaidrot, vai audzējs jau ir ieaudzis apkārtējos audos un/vai, iespējams, pat izveidojis metastāzes. Turklāt arī asins analīzes var parādīt pacienta vispārējo veselības stāvokli. Tomēr nav specifisku asins rādītāju, kas varētu liecināt par siekalu dziedzera vēzi.

Kā tiek ārstēts siekalu dziedzeru vēzis?

Neatkarīgi no tā, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs siekalu dziedzera audzējs, pirmā ārstēšanas izvēle vienmēr ir pilnīga ķirurģiska izņemšana. Tas ir tāpēc, ka pat labdabīgi audzēji laika gaitā var kļūt ļaundabīgi. Operācijas laikā siekalu dziedzeris tiek pilnībā (paroidektomija) vai daļēji (daļēja paroidektomija) izņemts. Ja audzēju var pilnībā noņemt, ārstēšana parasti ir pilnīga, vismaz bērnībā un pusaudžu vecumā. Savukārt, ja audzējs jau ir izplatījies apkārtējos audos, jo īpaši blakus esošajos limfmezglos, ir nepieciešams noņemt arī tos. Šo ļoti plašo operāciju ārsti dēvē par "kakla disekciju". Dažos gadījumos pēc operācijas var būt lietderīgi veikt arī staru terapiju.

Kāda ir siekalu dziedzera vēža prognoze?

Vairumā gadījumu siekalu dziedzeru vēža prognoze ir laba un to var izārstēt. Izārstēšanas izredzes ir atkarīgas no dažādiem faktoriem. Parasti izdzīvošanas rādītāji ir ļoti augsti, ja vien:

• siekalu dziedzera karcinoma ir labi norobežota no blakus esošajiem audiem un nav ieaugusi audos,
• audzējs aug lēni,
• audzējs atrodas pieauss dziedzera ārējā daļā.