Kas ir smadzeņu audzējs?
Smadzeņu audzējs ir audzējs, kas atrodas galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalka zonā. Ārsti izšķir labdabīgus un ļaundabīgus audzējus. Smadzeņu audzēji var rasties jebkurā vecumā un var skart vīriešus, sievietes un bērnus. Saskaņā ar pašreizējām medicīnas atziņām smadzeņu audzēju agrīna atklāšana un profilakse nav iespējama.
Kādi ir tipiski smadzeņu audzēja simptomi?
Visbiežāk smadzeņu audzējs izpaužas bez iepriekšēja brīdinājuma un var būt pamanāms ar nespecifiskiem simptomiem, piemēram, galvassāpēm, (jūtamām) uzvedības izmaiņām, epilepsijas lēkmēm, sliktu dūšu un vemšanu vai redzes, runas vai smadzeņu darbības traucējumiem. Šie simptomi rodas gan ļaundabīgu, gan labdabīgu audzēju gadījumā. Tomēr daži smadzeņu audzēji ilgu laiku vispār neizraisa nekādus simptomus, tāpēc tie ilgu laiku paliek neatklāti.
Kā tiek diagnosticēts smadzeņu audzējs?
Aizdomas par smadzeņu audzēju parasti var apstiprināt pēc neiroloģiskās izmeklēšanas. Lai galīgi un nešaubīgi diagnosticētu smadzeņu audzēju, ārsti izmanto datortomogrāfiju (CT) vai magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu. Ar datortomogrāfijas palīdzību, izmantojot rentgena starus, tiek iegūti smadzeņu šķērsgriezuma attēli, kas parāda, vai tas ir smadzeņu audzējs vai, piemēram, kalcifikācija vai asinsizplūdums. Atšķirībā no datortomogrāfijas magnētiskās rezonanses izmeklējums ir detalizētāks, tāpēc ar to var diagnosticēt arī mazākus audzējus.
Lai efektīvi ārstētu smadzeņu audzēju, ir nepieciešams veikt sīku audzēja audu izmeklēšanu mikroskopā. Lai to izdarītu, neiroķirurgs ņem audu paraugu, izmantojot ķirurģisku procedūru jeb biopsiju. Pēc tam neiropatologs nosaka, vai audzējs ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Pēc tam neiropatologs nosaka audzēja ļaundabīguma pakāpi. Izšķir šādas četras pakāpes:
- I pakāpe: audzējs ir labdabīgs un aug lēni.
- II pakāpe: audzējs vairs nav pilnībā labdabīgs.
- III pakāpe: audzējs ir ļaundabīgs.
Kā tiek ārstēts smadzeņu audzējs?
Ārsts vienmēr pielāgo ārstēšanas metodi konkrētajam pacientam. Tā ir atkarīga ne tikai no audzēja pakāpes, bet arī no tā, kur tieši smadzeņu zonā audzējs ir izveidojies. Atkarībā no konkrētā gadījuma audzēju var izoperēt ķirurģiski vai ārstēt ar ķīmijterapiju vai staru terapiju, TTF (elektriskais audzēja terapijas lauks), imūnterapiju vai dažādu metožu kombināciju.
Labdabīgu smadzeņu audzēju, kurus var izoperēt, izveseļošanās izredzes parasti ir ļoti labas. Par to, vai audzēju labāk ārstēt ar ķīmijterapiju un/vai staru terapiju, lemj ārsts, pamatojoties uz smalko audu atradumiem (histoloģiju). Dažos gadījumos var izmantot arī ārstēšanas metodes, kas pašlaik vēl ir izmēģinājumu stadijā. Tās ietver, piemēram, ārstēšanas metodes no radioķirurģijas.
Smadzeņu audzēju pēcoperācijas aprūpe ar neiroloģisko, onkoloģisko vai neiroonkoloģisko rehabilitāciju
Pēc smadzeņu audzēju, kas izraisījuši neiroloģiskus traucējumus, ārstēšanas tiek veikta ambulatorā, daļēja stacionārā vai stacionārā rehabilitācija. Pēc labdabīga audzēja veiksmīgas izņemšanas parasti seko neiroloģiskā rehabilitācija. Pēc ļaundabīgu audzēju ārstēšanas seko onkoloģiskā vai neiroloģiskā rehabilitācija.
Neiroloģiskās rehabilitācijas laikā tiek diagnosticēti un ārstēti audzēja izraisītie garīgās attīstības traucējumi, smalkās motorikas traucējumi, kā arī paralīze un līdzsvara un runas traucējumi. Savukārt onkoloģiskā rehabilitācija ir vērsta uz pacienta veselības un psiholoģijas stiprināšanu. Savukārt neiroonkoloģiskā rehabilitācija apvieno abas pieejas un piedāvā arī fizioterapiju un ergoterapiju, kā arī logopēdiju un fizikālo terapiju.