COVID vakcinācija: Konstatēti smailes proteīni šūnas kodolā un DNS bojājumi
Corona vīruss (SARS-CoV-2) jau gandrīz divus gadus ir turējis cilvēkus nervozā katorgā. Tā izraisītā pandēmija ir ne tikai smagi ietekmējusi pasaules ekonomiku, bet arī prasījusi daudzas dzīvības. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē ir drudžaini meklējuši piemērotu ārstēšanas iespēju.
COVID vakcīna, kas pirmo reizi tika izmantota 2020. gada decembrī, ātri vien kļuva par cerību bāku, kas ļāva atgriezties normālā stāvoklī. Taču mRNS vakcinācija, kas tika izmantota pirmo reizi, ļoti atšķiras no līdz šim izmantotajām vakcīnām, un tā nav bez pretrunām. Tradicionālā vakcinācija imunizē cilvēka organismu, ievadot attiecīgo nogalināto patogēnu, savukārt COVID vakcinācija DNS (t. i., cilvēka ģenētisko materiālu) šūnas kodolā pārraksta mRNS. MRNA satur tā sauktā smailes proteīna shēmu. Šis smailes proteīns ir iemesls, kāpēc cilvēkiem, kas inficējušies ar COVID, attīstās simptomi.
Paredzams, ka vakcinācija pret COVID radīs antivielas pret smailes proteīnu un tādējādi pasargās cilvēkus no COVID infekcijas - vismaz tāds ir plāns. Tomēr Stokholmas Universitātes zinātnieku 2021. gada oktobrī publicētais pētījums liecina, ka smailes proteīni var iekļūt šūnas kodolā un izraisīt tur ilgstošus DNS bojājumus.
Kāda loma COVID-19 infekcijā ir smaiļu olbaltumvielām?
Sars-CoV-2 patogēns īpaši izmanto tā saukto smailes proteīnu, lai pieķertos cilvēka šūnām un šādā veidā ievadītu šūnās COVID vīrusu. Šādu secinājumu jau bija izdarījuši pētnieki, kas veica sākotnējos in vitro pētījumus ar cilvēka šūnām un atklāja spike proteīnus tieši ar Corona smagi inficētu cilvēku šūnās. Stokholmas Universitātes zinātnieku pētījums arī parādīja, ka smailes proteīns bojā DNS spēju atjaunoties. Tas arī izskaidro smago COVID gaitu, jo smailes proteīns vājina dabisko imūnsistēmu.
Tomēr Corona vakcīnas ietvaros smailes proteīnam ir ne mazsvarīga loma. Kovid 19 vakcīnā ir Corona vīrusa smailes proteīna projekts. Ar COVID vakcīnas koda palīdzību ir paredzēts reproducēt smailes proteīnu un tādējādi stimulēt tā ražošanu, lai izraisītu imunizāciju. Stokholmas Universitātes pētnieki savā pētījumā ir parādījuši šīs uz smailes proteīna bāzes izstrādātās vakcīnas potenciālās blakusparādības.
COVID vakcinācijas izraisīti DNS atjaunošanas sistēmas traucējumi
Umeo Universitātes Klīniskās mikrobioloģijas un virusoloģijas katedras un Stokholmas Universitātes Molekulārās bioloģijas katedras molekulārbiologi savā pētījumā atklāja, ka smailes proteīni var neatgriezeniski bojāt DNS darbību. Jo īpaši smailes olbaltumvielas ietekmē spēju atjaunoties.
Līdzās organisma imūnsistēmai šī DNS atjaunošanas sistēma ir svarīgs aizsargmehānisms pret infekcijas slimībām. Tas ir tāpēc, ka balto asinsķermenīšu, tā saukto B un T šūnu, veidošanās ir būtiska, lai efektīvi cīnītos ar infekciju. B un T šūnas ir, tā sakot, imūnsistēmas baltie asinsķermenīši. Gan DNS, gan imūnsistēma ir būtiski iesaistītas balto asinsķermenīšu veidošanā. Ja veidojas pārāk maz balto asinsķermenīšu vai ja B un T šūnu augšana tiek kavēta, rodas imūndeficīts. Savukārt neskarta imūnsistēma veicina infekcijas slimību attīstību.
COVID vakcinācijas izraisīti DNS bojājumi?
Stokholmas pētījuma pētnieki apgalvo, ka ir nonākuši tieši pie šāda secinājuma, proti, ka smailes proteīns vājina DNS atjaunošanas sistēmu un adaptīvo cilvēka imūnsistēmu in vitro. Tādējādi COVID vakcinācija iedarbinātu mehānismu, kas, veidojoties smaiļu olbaltumvielām, ļautu pasliktināties organisma imunitātei, samazinot DNS atjaunošanos. Īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar jau novājinātu imūnsistēmu šis apstāklis var radīt postošas sekas un izraisīt smagu COVID-19 gaitu.
Iespējama palielināta audzēju veidošanās
DNS spēja sevi labot ir svarīga ne tikai paša organisma imūnsistēmai. DNS arī pati spēj labot jebkādas kļūdas, tā sauktās mutācijas. Ja šo funkciju traucē bojāta DNS labošanas sistēma, mutācijas var pat netikt atpazītas un līdz ar to nevar tikt labotas. Pārāk daudz mutāciju savukārt izraisa audzējus vai ģenētiskas slimības.
Tā kā Stokholmas Universitātes pētnieki uzskata, ka DNS labošanas sistēma ir traucēta, veidojoties smailes proteīnam, viņi bažījas, ka COVID vakcinācija varētu veicināt audzēju veidošanās pieaugumu.
Kādas secinājumi jāizdara no Stokholmas pētījuma?
Stokholmas Universitātes pētnieki saskata nopietnas blakusparādības, kas rodas, COVID vakcinācijai veidojot pilnvērtīgus smailes proteīnus. Tāpēc viņi ierosina turpmāk COVID vakcinācijā izmantot tikai atsevišķas smailes proteīna daļas. Ja netiks ražots viss smailes proteīns, viņi cer, ka vakcinācija būs drošāka un efektīvāka.
Stokholmas pētījums - kopsavilkums
KOVID vīrusa Sars-CoV-2 ierosinātājs izmanto tā saukto smailes proteīnu, lai pieķertos cilvēka šūnām un šādā veidā ievadītu šūnās COVID vīrusu. Kovid 19 vakcīnā ir iestrādāts Corona vīrusa smailes proteīna projekts koda veidā. Šādā veidā ir paredzēts replicēt smailes proteīnu un stimulēt tā ražošanu, lai izveidotu dabisko imunitāti pret COVID.
Tomēr Stokholmas Universitātes pētnieki nesen atklāja, ka smailes proteīns ietekmē arī DNS atjaunošanas sistēmu. Līdzās organisma imūnsistēmai tā ir viens no svarīgākajiem cilvēka aizsardzības mehānismiem pret infekcijas slimībām. Tas ir tāpēc, ka DNS ir izšķiroši iesaistīta B un T šūnu, tā saukto imūnsistēmas balto asinsķermenīšu, veidošanā. Ja cilvēkam neveidojas pietiekami daudz balto asinsķermenīšu, tas izraisa imūndeficītu.
Papildus balto asinsķermenīšu veidošanai DNS ir arī spēja atpazīt un labot tā sauktās mutācijas, t. i., kļūdas DNS. Proteīns smaile praktiski izslēdz šo DNS labošanas sistēmu. Rezultātā mutācijas vajadzības gadījumā nevar ne atpazīt, ne labot. Tomēr mutantu veidošanās izraisa pastiprinātu audzēju veidošanos vai ģenētisku slimību attīstību.
Šeit ir saite uz pētījumu: viruses-13-02056-v2-1