Elektriskā lādiņa nesēju kustību sauc par elektrisko strāvu. Lādiņnesēji var būt joni šķidrumā vai gāzē vai brīvi kustīgi elektroni metālos.

Pat vakuumā elektroni vai joni var kustēties un tādējādi veidot elektrisko strāvu.

Praksē un teorijā var izdalīt trīs dažādus strāvas virzienus:

• Tehniski strāvas virziens noteikts no pozitīvā pola uz negatīvo polu. Kad tika noteikts šis virziens, par brīvo elektronu kustību vēl nekas nebija zināms.
• Elektronu plūsmas virziens ir no negatīvā pola uz pozitīvo polu, t. i., pretējs tehniskajam plūsmas virzienam.
• Jonu plūsmas virziens ir atkarīgs no jonu lādiņa, katjoni plūst uz katodu, anjoni uz anodu.

Strāvas stiprums ir jo lielāks, jo vairāk brīvo elektronu sekundē plūst caur vadītāja šķērsgriezumu.

Elektrisko strāvu aprēķinos saīsināti apzīmē ar "i", mērvienība ir ampērs jeb saīsināti "A".

Strāvas stiprumu var aprēķināt, dalot jaudu ar spriegumu, t. i.:
Ampērs=vāts/volts