Vega, Lira un kosmosa frekvences

Ja iedomājamies Vegu, Līru un 88 zvaigznājus, varam turpināt domāt par saikni ar kosmosa mūziku - ne tikai metaforiskā, bet arī zinātniskā līmenī.

Zvaigznes, piemēram, Vega, izstaro starojumu elektromagnētisko viļņu veidā, kas, transponēti uz dzirdamo diapazonu, var radīt hipnotizējošas frekvences.

Šī ideja ir pat iedvesmojusi dažus mūziķus savos darbos iekļaut reālas kosmosa frekvences, muzikāli interpretējot radio viļņus no zvaigznēm vai planētām.

Lira kā zvaigznājs ar slaveno arfas formu arī atgādina mūzikas struktūras. Vega, galvenā zvaigzne Līrā, spīd aptuveni 0,03 magnitūdas spožumā un ir viens no iedvesmas avotiem gan māksliniekiem, gan zinātniekiem.

Frekvences un to pielietojums kosmosa mūzikā

Kosmiskajā mūzikā izmantotajām frekvencēm ir būtiska nozīme tās hipnotiskā efekta radīšanā.

Modulētu, pulsējošu skaņu ainavu radīšanai tiek izmantoti tādi sekvenceri kā leģendārais Moog vai Arp 2600. Parasti tie strādā ar frekvencēm diapazonā no 20 Hz līdz 20 kHz - cilvēkam dzirdamajā spektrā.

Tomēr tiek veikti arī eksperimenti ar infraskaņu (zem 20 Hz) vai ultraskaņu (virs 20 kHz), kas, lai gan nav tieši dzirdama, var būt fiziski uztverama un tādējādi uzlabot klausīšanās pieredzi.

Vēl viena iezīme ir harmoniskie toņi un ritmi, kas rodas, frekvencēm pārklājoties vienai ar otru. Šādi paņēmieni ļauj radīt "peldošu" skaņu, kas klausītājam rada sajūtu, ka viņš pārvietojas bezgalīgā skaņas galaktikā.

Secinājums

Kosmiskā mūzika ir kas vairāk nekā tikai mūzikas stils - tā ir mākslas, zinātnes un garīguma apvienojums. Tā dod mums iespēju ar skaņas palīdzību izpētīt Visuma dzīles un iedvesmo mūs pārdomām par mūsu eksistenci kosmosā.

Zvaigznes un to frekvences ir ne tikai vizuāla, bet arī akustiska iedvesma, kas dziļi ietekmējusi šī laikmeta komponistus.