Kas ir vulvas vēzis?
Vulvas karcinoma ir reti sastopams ļaundabīgs sieviešu ārējo dzimumorgānu vēzis. Vulvaras vēzis parasti rodas no ādas plakanā epitēlija, bet retos gadījumos tas var rasties arī no Bartolīna dziedzeriem, kas atrodas pie maksts ieejas vai pie klitora vai urīnizvadkanāla. Agrāk ar vulvas karcinomu biežāk saslimušas gados vecākas sievietes, bet mūsdienās ar šo slimību saslimst arvien vairāk jaunu sieviešu. Vulvas karcinomas attīstībā bieži vien izšķiroša nozīme var būt cilvēka papilomas vīrusiem (HPV). Vulvas vēzis ir ceturtais biežāk sastopamais sieviešu dzimumorgānu vēzis. Kur attīstās vulvas vēzis?
Vulvaras vēzis var attīstīties jebkurā sievietes dzimumorgānu zonā. Tomēr parasti tas parasti attīstās priekšējās vulvas rajonā, tāpēc var atrasties starp mazajām dzimumkaula lūpām, t. i., rajonā starp klitoru un urīnizvadkanālu, vai uz paša klitora. Turklāt daži vulvas vēža gadījumi var atrasties arī lielo dzimumlocekļa lūpu pusē, t. i., tuvu zarnu izejas vietai (perineum) vai pie maksts aizmugurējās ieejas.
Kādi ir vulvas karcinomas veidi?
Ārsti izšķir šādus vulvas karcinomas veidus:
- vieglu sākotnējo vulvas karcinomu: parasti to izraisa infekcija ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV),
- invazīva vulvas karcinoma: tai raksturīgas audzēja šūnas, kas jau ir ieaugušas apkārtējos audos,
Kādi ir vulvas vēža simptomi?
Vulvaras karcinoma sākotnēji izpaužas ar diezgan nespecifiskiem simptomiem, piemēram, dedzinošu sajūtu urinējot, niezi vai nelielu ādas bojājumu. Ja ir redzamas ādas izmaiņas, tās var liecināt par vulvas vēža sākotnējo stadiju. Ja vulvas vēzis ir skāris blakus esošos dobos orgānus, piemēram, zarnu vai urīnpūšļa izeju vai maksts, var būt arī sāpes dzimumakta vai urinācijas laikā, kā arī asiņošana.
Kā var novērst vulvas vēzi?
Pagaidām nav skrīninga testa, kas ļautu iepriekš diagnosticēt šo slimību. Tomēr ikgadējās ginekoloģiskās skrīninga pārbaudes ietvaros tiek pārbaudīts dzemdes kakls un ņemta Pap uztriepe. Šī iemesla dēļ ir ieteicams regulāri apmeklēt skrīninga pārbaudes. Tā kā cilvēka papilomas vīrusi (HPV) bieži var veicināt vulvas vēža attīstību, vakcinācija pret HPV var būt noderīga.
Kā tiek diagnosticēts vulvas vēzis?
Vulvaras vēzi var diagnosticēt nejauši, piemēram, ginekoloģiskās pārbaudes laikā. Ja šīs pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka vulvas apvidus audi ir izmainīti, tiek veikta detalizēta izmeklēšana. Ja ir aizdomas par karcinomu, tiks paņemts audu paraugs (biopsija), kas tiks analizēts laboratorijā.
Ja izmeklējuma laikā tiek konstatēts, ka slimība jau ir vairāk progresējusi, jo karcinoma jau ir izplatījusies, piemēram, ārpus vulvas gļotādas, tiek izmantotas parastās attēlveidošanas procedūras. Papildus ultrasonogrāfijas izmeklējumam ginekologs var veikt arī datortomogrāfiju (CT) vai magnētisko rezonansi (MR). Turklāt, lai novērtētu slimības stadiju, var veikt arī blakus esošo orgānu, piemēram, urīnpūšļa un taisnās zarnas spoguļattēlu. Svarīgi ir arī noskaidrot, vai ir skarti limfmezgli. To var izdarīt, aptaustot limfmezglus vai veicot datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu.
Kā tiek ārstēts vulvas vēzis?
Vieglu vulvas pirmsvēža bojājumu gadījumā ārstēšana parasti nav nepieciešama uzreiz. Ginekologam regulāri jāpārbauda skartie ādas apvidi, un pacientei jāseko līdzi jebkādiem jauniem simptomiem. Tomēr, ja tas ir invazīvs vulvas karcinoms, ārsts parasti liek audzēju pēc iespējas pilnīgāk ķirurģiski izoperēt. Pēc tam vulva tiek rekonstruēta, izmantojot plastiskās procedūras. Ja audzējs ir īpaši liels, pirms operācijas var tikt veikta arī kombinētā staru ķīmijterapija, lai karcinomu samazinātu.
Ja vulvas karcinoma jau ir izplatījusies uz citiem orgāniem, izārstēšana bieži vien vairs nav iespējama. Vispirms ir jāmazina pacientes simptomi. Nepieciešamības gadījumā var tikt nozīmēta ķīmijterapija.
Kāda ir vulvas vēža pēcoperācijas aprūpe?
Pirmajos piecos gados pēc operācijas katru gadu vairāku gadu garumā tiek veiktas atkārtotas pārbaudes. Pēc sestā gada pietiek ar vienu atkārtotu pārbaudi gadā. Uzraudzības pārbaužu laikā paciente vispirms tiek izmeklēta fiziski. Pēc tam tiek veikts attēlveidošanas izmeklējums. Ja tiek atklātas anomālijas, ginekologs ņem aizdomīgo audu paraugu (biopsiju).
Citi mērķtiecīgi atbalsta pasākumi (atbalstoša terapija) var palīdzēt mazināt citas iespējamās blakusparādības. Tās ir, piemēram, vulvas stāvokļa izmaiņas, maksts sašaurināšanās, gļotādu iekaisums un/vai limfodēma.
Kāda ir vulvas vēža prognoze?
Prognoze ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Papildus vulvas karcinomas izmēram izšķiroša nozīme ir arī tam, cik dziļi audzējs jau ir ieaudzis zemē esošajos audos. Izredzes izārstēties ir atkarīgas arī no tā, vai ir skarti cirkšņa un/vai iegurņa limfmezgli. Ja limfmezgli ir skarti, prognoze ir daudz sliktāka. Ja vēzis jau ir metastāzējis uz citiem orgāniem, kas parasti notiek jau progresējošā stadijā vai atkārtota audzēja gadījumā, vulvas vēzis ir neārstējams.
Pēc veiksmīgas ārstēšanas daudzi pacienti sūdzas, ka vairs nevar pienācīgi kontrolēt urīna un/vai izkārnījumu izdalīšanos. Šādā gadījumā ārsti runā par urīna nesaturēšanu, kas var rasties galvenokārt tāpēc, ka vulva anatomiski atrodas tuvu urīnpūslim un zarnām. Tādēļ ārsti iesaka mērķtiecīgu iegurņa dibena trenēšanu, ko var veikt, piemēram, fizioterapeits.