Krebs und begleitende Frequenztherapie
Krebs ist eine Krankheit, die weltweit Millionen von Menschen betrifft und deren Auswirkungen verheerend sein können. Die Diagnose Krebs kann ein Schock sein und stellt sowohl für Betroffene als auch für ihre Angehörigen eine enorme körperliche, emotionale und finanzielle Belastung dar. Während die konventionelle Krebstherapie in Form von Operation, Bestrahlung und Chemotherapie oft als Standardbehandlung angesehen wird, suchen immer mehr Menschen nach alternativen Behandlungsmethoden, um ihre Heilungschancen zu verbessern und die Nebenwirkungen der herkömmlichen Therapien zu reduzieren. Eine vielversprechende Option, die immer mehr an Bedeutung gewinnt, ist die begleitende Frequenztherapie.
Die Idee der Frequenztherapie basiert auf der Annahme, dass jede Zelle und jedes Organ im Körper eine eigene Schwingung oder Frequenz hat. Bei einer Krankheit wie Krebs ist diese Frequenz gestört, was zu einer Fehlfunktion der Zellen führt. Die begleitende Frequenztherapie versucht, diese gestörten Frequenzen mithilfe von elektrischen Impulsen oder elektromagnetischen Wellen auszugleichen und somit die Selbstheilungskräfte des Körpers zu aktivieren.
Die Anwendung von Frequenztherapie in der Krebstherapie ist nicht neu. Schon in den 1920er Jahren experimentierte der Arzt Royal Rife mit elektrischen Frequenzen, um Tumorzellen zu zerstören. In den letzten Jahren hat die Forschung in diesem Bereich jedoch erhebliche Fortschritte gemacht und immer mehr Studien belegen die Wirksamkeit der begleitenden Frequenztherapie bei der Behandlung von Krebs.
Vispārējā veselība
Pretvēža diēta
Pretvēža diēta ir uztura pieeja, kas īpaši vērsta uz vēža attīstības riska samazināšanu un vēža pacientu labsajūtas uzlabošanu.
Dr. Royal Rife un frekvenču terapija saistībā ar vēzi
20. un 30. gados Rifs intensīvi pievērsās frekvenču un to ietekmes uz patogēniem izpētei.
B šūnu limfoma
B šūnu limfoma ir ļaundabīga slimība, kas skar limfātisko sistēmu un pieder ne-Hodžkina limfomu virsgrupai.
Bovena slimība
Bovena slimība, kas pazīstama arī kā dermatosis praecancerosa, ir priekšvēstnesis baltajam ādas vēzim, un tai nepieciešama agrīna ārstēšana.
Burkita limfoma
Burkita limfoma ir nosaukta tās atklājēja, tropu ārsta Dr. Denisa Burkita vārdā, un ir viens no visstraujāk augošajiem audzēju veidiem.
CUP sindroms
CUP sindroms ir cēlies no angļu valodas un apzīmē "nezināmas izcelsmes vēzi". Tāpēc vācu valodā CUP nozīmē kaut ko līdzīgu "vēzis ar nezināmu primāro audzēju".
Epitēlija ļaundabīga
Epitelioma, ko sauc arī par epitēlija cistu, ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas attīstās no ādas vai gļotādas audu slāņa, ko sauc par epitēliju.
Fibrosarkoma
Fibrosarkoma jeb fibroblastiskā sarkoma ir ļaundabīgs vēzis, kas rodas no saistaudu šūnām.
Glioblastoma
Glioblastoma ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais smadzeņu audzējs, kas veidojas no smadzeņu balsta šūnām. Glioblastoma parasti attīstās īsā laikā un var rasties jebkurā smadzeņu vietā.
Gorlina sindroms
Gorlina sindromu dēvē arī par bazālo šūnu nevu sindromu, un tas jau agrā bērnībā var izraisīt ļaundabīgus ādas audzējus, tā sauktos bazālo šūnu karcinomas, vai ļaundabīgus smadzeņu audzējus (meduloblastomu).
Horeoidālā melanoma
Horoidālā melanoma ir ļaundabīgs acs audzējs, kas ir attīstījies tieši acī un ...
Jvinga sarkoma
Jvinga sarkoma ir ļoti ļaundabīga kaulu vēža forma, kas ir īpaši izplatīta bērniem un pusaudžiem līdz 15 gadu vecumam un ir otrais biežāk sastopamais ļaundabīgais kaulu vēzis šajā grupā, kam seko osteosarkoma.
Kakla audzējs
Kakla audzējs ir nosaukums, ko piešķir dažādiem galvas un kakla zonas vēža veidiem. Papildus rīkles karcinomai pie kakla audzējiem pieder arī balsenes jeb balsenes karcinoma un citas mutes dobuma karcinomas formas.
Kaposi sarkoma
Kaposi sarkoma ir ļaundabīgs audzējs, kas parasti skar ādu, bet var skart arī gļotādas un iekšējos orgānus.
Krukenberga audzējs
Krukenberga audzējs ir kuņģa-zarnu trakta karcinomas metastāzes olnīcās vai Duglasa telpā,
Krūškurvja sienas audzējs
Krūškurvja sienas audzējs jeb krūškurvja audzējs tehniski tiek saukts par krūškurvja sienas audzēju, un tas raksturo audzēju, kas veidojas krūškurvja sienā.
Kuņģa un zarnu trakta stromālais audzējs
Kuņģa un zarnu trakta stromālie audzēji (GIST) ir reta kuņģa un zarnu trakta mīksto audu (sarkomu) slimība, ar kuru ik gadu Vācijā slimo aptuveni 1500 cilvēku.
Morvana sindroms
Ārsti izmanto terminu Morvana sindroms, lai aprakstītu diezgan retu, bet dzīvībai bīstamu centrālās nervu sistēmas slimību.
Ne-Hodžkina limfoma
Ar terminu "ne-Hodžkina limfoma" apzīmē dažādus limfātiskās sistēmas ļaundabīgus audzējus (ļaundabīgus), un to bieži dēvē arī par "ļaundabīgu limfomu", kas nozīmē "ļaundabīgu limfmezglu audzēju"
Oligodendroglioma
Oligodendroglioma ir smadzeņu audzējs (gliālais audzējs), kas galvenokārt skar pieaugušos vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Vidēji oligodendroglioma ir nedaudz biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm.
Osteosarkoma
Osteosarkoma ir ļaundabīgs kaulu vēzis, kas rodas no kaulu pamatvielas, tā sauktā kaulu matriksa, šūnām.
Rabdomiosarkoma
Rabdomiosarkoma (RMS) ir ļaundabīgs vēzis un ir trešais visbiežāk sastopamais audzēju veids bērniem ārpus ...
Smadzeņu audzējs
Smadzeņu audzējs ir audzējs, kas atrodas galvas smadzeņu vai galvas smadzeņu apvalku zonā. Ārsti izšķir labdabīgus un ļaundabīgus audzējus.
Vilmsa audzējs
Ar terminu Vilmsa audzējs apzīmē nieru embrionālo karcinomu, kas sastāv no blastocistiskās stromas un epitēlija daļas.
Audzēji - Ortodoksālā medicīna - Papildterapija
Vēža pacienti bieži vien vēlas maigāku alternatīvu bieži vien ļoti stresa pilnajiem tradicionālajiem terapijas veidiem, piemēram, ķīmijterapijai.
Audzēju procesu profilakse
Vēža audzēji sastāv no šūnām, kurām nav normāla šūnu augšanas kontroles mehānisma.
Kā attīstās vēža šūnas?
Vēža sākumpunkts ir ģenētiskais materiāls. Iedzimto faktoru nēsātāji ir jānošķir no ...
Ļaundabīgas meningiomas
Ļaundabīga meningioma ir ļaundabīgs smadzeņu audzējs, kas sastopams diezgan reti un veido tikai 2 līdz 3 procentus no visām meningiomām
Sarkomas un frekvences terapija
Sarkomas ir reti sastopami ļaundabīgi audzēji, ar kuriem ik gadu slimo aptuveni 5000 pacientu Vācijā, tādējādi tie veido gandrīz vienu procentu no visiem jaunajiem vēža gadījumiem.
Ādas vēzis
Ādas vēzis ir nodevīgs vēzis, jo sākotnēji tas neizraisa nekādus simptomus. Tas rodas, ļaundabīgi savairojoties ādas šūnām, par ko galvenokārt tiek vainota saules kaitīgā UV starojuma iedarbība.
Aizkuņģa dziedzera vēzis
Aizkuņģa dziedzera vēzis, ko sarunvalodā dēvē arī par aizkuņģa dziedzera vēzi, tiek uzskatīts par vienu no nāvējošākajiem vēža veidiem, lai gan šī slimība sastopama daudz retāk nekā citi vēža veidi.
Aknu karcinoma
Aknu karcinomu sarunvalodā sauc arī par aknu vēzi, un tā ir aknu šūnu ļaundabīga slimība.
Ausu vēzis
Ļaundabīgs audzējs ausī ir diezgan reta slimība, kas attīstās tikai vienam līdz diviem cilvēkiem no miljona.
Balsenes karcinoma - balsenes vēzis
Balsenes karcinomu sarunvalodā dēvē arī par balsenes vēzi, un ar to apzīmē ļaundabīgu audzēju balsenē.
Barības vada vēzis
Barība ir muskuļu caurule, kas savieno rīkli un muti ar kuņģi. Barības vada vēzis vienmēr skar caurules iekšējo sienu, tā saukto barības vada gļotādu.
Bazālo šūnu karcinoma
Bazālo šūnu karcinoma ir gaišs, balts ādas vēzis, kas attīstās no ādas bazālo šūnu slāņa un matu folikulu sakņu apvalkiem.
Bronhiālā karcinoma
Bronhiālo karcinomu sarunvalodā dēvē arī par plaušu vēzi, un tas ir viens no visizplatītākajiem vēža veidiem Eiropā.
Deguna vēzis
Deguna vēzis ir ļaundabīgs audzējs degunā vai deguna blakusdobumos. Audzējs aug deguna iekšienē, t. i., deguna rīkles daļā.
Dzemdes kakla vēzis
Katru gadu dzemdes kakla vēzis Vācijā tiek diagnosticēts aptuveni 4600 sievietēm.
Dzemdes vēzis
Dzemdes ķermeņa vēzis (ķermeņa karcinoma) vienmēr attīstās dzemdes gļotādā (endometrijā).
Dzimumlocekļa vēzis
Dzimumlocekļa vēzi medicīniski sauc arī par dzimumlocekļa karcinomu. Gandrīz 95 % gadījumu tā ir plakanšūnu karcinoma, t. i., ļaundabīgs audzējs.
Endometrija karcinoma
Endometrija karcinomu sarunvalodā dēvē arī par dzemdes vēzi, un tas ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojas dzemdes iekšējā gļotādas slānī.
Holangiokarcinoma - Žultsceļu karcinoma
Holangiokarcinomu (CCA) sarunvalodā dēvē arī par žultsceļu karcinomu, un tā ir žultsceļu gļotādas ļaundabīgs audzējs.
Kā attīstās vēža šūnas?
Vēža sākumpunkts ir ģenētiskais materiāls. Iedzimto faktoru nēsātāji ir jāaizsargā, kamēr vairojas ...
Karcinoīds
Karcinoīds ir nosaukums, kas dots audzēju grupai, kuri attīstījušies no difūzās neiroendokrīnās sistēmas (DNES) šūnām.
Kaulu vēzis
Kaulu vēzis ir ļaundabīgs kaulu audzējs, kas skar cilvēka kaulu audus, deģenerējot šūnas un iznīcinot apkārtējos veselos audus.
Kolorektālais vēzis
Kolorektālais vēzis ir izplatīts vēzis: Vācijā kolorektālais vēzis ir otrais visbiežāk sastopamais vēzis sieviešu vidū un trešais visbiežāk sastopamais vēzis vīriešu vidū.
Krūts vēzis (krūts karcinoma)
Krūts karcinomu sarunvalodā dēvē arī par krūts vēzi, un tas ir visizplatītākais, ja ne visbīstamākais vēzis sievietēm.
Kuņģa vēzis
Katru gadu Vācijā apmēram 15 000 cilvēku saslimst ar kuņģa vēzi (kuņģa karcinomu) - ļaundabīgu audzēju slimību, kas skar kuņģi.
Melnais ādas vēzis
Ļaundabīgo melanomu sarunvalodā sauc arī par melno ādas vēzi. Tas ir ļaundabīgs audzējs, kas galvenokārt skar ādu.
Merkeļa šūnu karcinoma
Ar terminu Merkeļa šūnu karcinoma (MCC) apzīmē agresīvu ādas audzēju, kam ir augsts recidīvu biežums.
Mutes dobuma plakanšūnu karcinoma
Mutes dobuma plakanšūnu karcinoma ir audzējs, kas principā var rasties jebkurā mutes dobuma vietā, bet parasti tas rodas no mutes gļotādas augšējā šūnu slāņa.
Nazofaringeālā karcinoma
Nazofaringeālā karcinoma ir deguna rīkles vēža veids, kas parasti izpaužas kā plakanšūnu karcinoma. Nazofaringeālais karcinoms ir viens no biežāk sastopamajiem rīkles ļaundabīgajiem audzējiem
Nieru šūnu vēzis
Nieru šūnu vēzis ir nieru vēzis, un to bieži dēvē arī par nieru šūnu karcinomu vai nieru vēzi.
Olnīcu vēzis
Olnīcu karcinomu sarunvalodā sauc arī par olnīcu vēzi. Tas ir olnīcu ļaundabīgs audzējs, kas atrodas abās dzemdes pusēs.
Orofaringeālā plakanšūnu karcinoma
Orofaringeālā plakanšūnu karcinoma ir mandeļu, mēles pamatnes un aizmugures, aukslēju un arī rīkles sānu un aizmugures sienas audzējs.
Prostatas vēzis
Prostatas vēzis skar prostatas dziedzeri un tiek saukts par prostatas karcinomu, un tas ir īpaši izplatīts gados vecākiem pacientiem.
Sēklinieku vēzis
Sēklinieku karcinoma ir sēklinieku ļaundabīgs audzējs, un tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgo audzēju veidiem, kas skar vīriešus vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Siekalu dziedzeru vēzis
Siekalu dziedzera vēzis ir ļoti reta ļaundabīga audzēja slimība, kas skar aizkuņģa dziedzera rajonu. Šī slimība īpaši bieži sastopama pieauss dziedzerī (pieauss karcinoma).
Tonsilu vēzis
Tonzilāru vēzi sauc arī par tonzilāru karcinomu, un tas raksturo aukslēju mandeļu ļaundabīgu saslimšanu.
Urahu karcinoma
Urahejas karcinoma ir agresīvs un ļaundabīgs (ļaundabīgs), bet reti sastopams audzējs, kas skar urīnceļus.
Urīnpūšļa karcinoma
Ar urīnpūšļa vēzi (urīnpūšļa karcinomu) apzīmē ļaundabīgu audzēju, kas parasti veidojas urīnpūšļa gļotādā (urotelijā).
Vairogdziedzera vēzis
Paratireoīdā vēzis nozīmē ļaundabīga audzēja attīstību, ko parasti izraisa primārais hiperparatireoidisms (pHPT), un to var diagnosticēt pēc simptomiem.
Vairogdziedzera vēzis
Vairogdziedzera vēzis (vairogdziedzera karcinoma) ir diezgan rets vēzis, ar kuru katru gadu slimo aptuveni četri no 100 000 Vācijas iedzīvotāju.
Virsnieru garozas vēzis
Adrenokortikālā karcinoma ir ārkārtīgi reta, ļoti ļaundabīga audzēja nosaukums.
Žultspūšļa karcinoma
Žultspūšļa karcinoma (GBC) ir viena no visizplatītākajām un agresīvākajām žultsceļu ļaundabīgā vēža formām.
Arahnoīdā sarkoma
Smadzenīšu arahnoīdā sarkoma izpaužas kā krasi ierobežoti, mezglaini, bālgani, sasmalcināti bojājumi.
Bazālo šūnu nevus sindroms
Bazālo šūnu nevus sindroms (BCNS), kas pazīstams arī kā Gorlina sindroms vai nevoīdas bazālo šūnu karcinomas sindroms (NBCCS), ir autosomāli dominējoša pārmantota slimība.
Hipofaringeālā karcinoma
Hipofaringeālā karcinoma ir ļaundabīgs audzējs rīkles rajonā, hipofaringeālajā zonā. Tā ir balsenes karcinomas paveids
Izolīšu šūnu karcinoma
Izolšūnu karcinoma ir ļaundabīgs audzējs, kura izcelsme ir aizkuņģa dziedzerī.
Ļaundabīgas meningiomas
Ļaundabīga meningioma ir ļaundabīgs smadzeņu audzējs, kas sastopams diezgan reti un veido tikai 2 līdz 3 procentus no visām meningiomām.
Ļaundabīgs smadzeņu audzējs
Ļaundabīgs (ļaundabīgs) smadzeņu audzējs izpaužas kā audzējs smadzenēs, turklāt audzējs var būt radies smadzenēs vai izplatījies no citas ķermeņa daļas uz smadzenēm mestastāzes ceļā.
Lentigo maligna
Šī slimība ir viens no vairākiem melanomas - melnā ādas vēža - apakštipiem. Lentigo maligna ir vēža veids, kas rodas no pigmentu veidojošām ādas šūnām - melanocītiem
Merkeļa šūnu karcinoma
Ar terminu Merkeļa šūnu karcinoma (MCC) apzīmē retu un agresīvu ādas audzēju, kam ir augsts recidīvu biežums.
Miksoīdā epitēlioīdā sarkoma
Epitēlioīdā sarkoma (ES) ir reti sastopams, atšķirīgs sarkomas veids, kam ir specifiska morfoloģija un imūnfenotips (ģenētiski noteiktu šūnas virsmas pazīmju summa).
Multiplā mieloma
Multiplā mieloma (MM) ir ļaundabīga kaulu smadzeņu slimība. Audzēja šūnas aug fociklveidā, t. i., daudzās kaulu smadzeņu vietās.
Mycosis fungoides
Mycosis fungoides ir slimība, kuras izcelsme ir T limfocīti. Tā pieder pie zemas ļaundabības ne-Hodžkina limfomu grupas
Neuroblastoma
Neiroblastoma ir otrs visbiežāk sastopamais bērnu vēzis Vācijā, un vidējais saslimšanas vecums ir mazāk nekā seši gadi
Paraganglioma
Paraganglioma ir ļoti reta audzēja forma, kas var skart simpātisko vai parasimpātisko nervu sistēmu.
Plazmocitoma
Solitārā plazmacitoma ir diezgan rets multiplās mielomas paveids, kas veido aptuveni 5 procentus no visiem plazmatisko šūnu audzējiem.
Retinoblastoma
Retinoblastoma ir rets acs vēzis, kas galvenokārt attīstās zīdaiņiem un maziem bērniem
Sezārija sindroms
Sezārija sindroms ir progresējošs, reti sastopams leikēmisks vēzis. Tas pieder pie agresīvas tā sauktās ādas limfomas formas.
Siekalu dziedzeru vēzis
Siekalu dziedzera vēzis ir ļoti reta ļaundabīga audzēja slimība, kas skar aizkuņģa dziedzera rajonu. Šī slimība īpaši bieži sastopama pieauss dziedzerī (pieauss karcinoma).
T-šūnu limfoma
T šūnu limfoma ir limfātiskās sistēmas slimība, ko saīsināti sauc par T-NHL. T-šūnu limfoma pieder pie ne-Hodžkina limfomu grupas
Timiskā karcinoma
Timiskā karcinoma ir krūšu kurvja dobuma vēzis, kas ir diezgan rets - 0,2 gadījumi uz 100 000 cilvēku gadā
Valdenstrēma makroglobulinēmija
Valdstrēma makroglobulinēmija jeb Valdstrēma slimība ir indolenta ne-Hodžkina limfoma, ko raksturo monoklonāla vienas mutētas B šūnas proliferācija.
Zollingera-Elisona sindroms
Zollingera-Ellisona sindroms attīstās gastrīna pārmērīgas sekrēcijas dēļ. Gastrīns ir kuņģa-zarnu trakta peptīds hormons, kas stimulē sālsskābes ražošanu
Dzimumšūnu audzējs vīriešiem
Šis audzēja veids visbiežāk sastopams jauniem vīriešiem, un tā izplatība rietumu industrializētajās valstīs pieaug.
Medulloblastoma
Medulloblastoma ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais smadzeņu audzējs bērniem un pusaudžiem, kas veido 20 % no visiem gadījumiem. Diagnoze parasti tiek uzstādīta vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem
Mielofibroze
Mielofibroze ir ļaundabīga kaulu smadzeņu slimība. Kaulu smadzeņu cilmes šūnu ģenētiskā materiāla defekta dēļ notiek dažādu asins šūnu savairošanās
Nefroblastoma
Nefroblastoma, saukta arī par Vilmsa audzēju, ir nieru ļaundabīgs audzējs. Tā nosaukums cēlies no Heidelbergas ķirurga Maksa Vilmsa (Max Wilms), kurš šo slimību detalizēti aprakstīja ap 1900. gadu.
Trofoblasta audzējs
Trofoblasta audzējs ir audzējs, kas sievietēm attīstās nevis no pašu audiem, bet gan no grūtniecības šūnu daļām.